X

Aktualitātes

Kalendāra arhīvs »
Vai Latvijas okupācija bija daļa no pasaules koloniālās politikas? V. Nollendorfs intervijā Francijas radio

Vai Latvijas okupācija bija daļa no pasaules koloniālās politikas? V. Nollendorfs intervijā Francijas radio

2021. gada 18. februāris

Vēstures interpretācijas mainās līdzi, mainoties filozofijas paradigmām, gan arī aktuālajai politiskajai situācijai dažādos pasaules reģionos. Kas bija Latvijas okupācija — pret mazu valsti vērsts lielas valsts imperiālistisks akts, vai arī daļa no lielvaru koloniālās politikas, kas norisinājās visā pasaulē?  Lai izzinātu kā to vērtē Latvijā, Francijas starptautiskā radio RFI žurnālists Léo Vidal-Giraud aicināja uz interviju Latvijas Okupācijas muzeja biedrības biedru prof. Valteru Nollendorfu 2021. gada 10. februāra raidījumā “Atmiņas par koloniālismu: samierināšanās joprojām ir tālu”.

Piedāvājam intervijas atstāstu un komentāru, ko sagatavojis dr. hist. Gints Apals, Latvijas Okupācijas muzeja direktores Solvitas Vības padomnieks starptautiskās sadarbības jomā.

“Raidījumā tika salīdzināta dažādu Āfrikas, Balkānu un Austrumeiropas valstu pieredze, liekot uzsvaru uz tās interpretāciju mūsdienās. Vadītāja Žuljeta Gerbrante norāda, ka Krievijas un bijušā padomju bloka tautu atmiņa pagātni atspoguļo atšķirīgi. Lai gan Krieviju nevar uzskatīt par koloniālu lielvaru, tas ietekmē starpvalstu attiecības arī mūsdienās, turpinās vēsturiskās atmiņas konflikts.

Pievēršoties Austrumeiropai, žurnālists Žans Kasē uzsver, ka lielākā daļa postpadomju valstu svešās varas posmu uzskata par Krievijas īstenotu okupāciju. Šī perioda nosodījums kļuvis par nozīmīgu Austrumeiropas tautu mūsdienu identitātes elementu, kas izpaužas cīņās ap dažādiem simboliem, monumentiem un muzejiem. Rīgā pastāv pat Okupācijas muzejs, kura pārstāvis Valters Nollendorfs klausītājiem stāsta par trim svešas kundzības posmiem pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas 1918.gadā un padomju aneksijas 1940.gadā  - padomju, nacistu, tad atkal padomju okupāciju. Viņa uzskatā padomju okupācija pēc Otrā pasaules kara bija ļoti līdzīga koloniālismam. Valters Nollendorfs norāda uz padomju deportāciju mērogu un upuriem, kas veidoja lielu daļu no diviem miljoniem Latvijas iedzīvotāju. To vietā tika iepludināti 700 000 krieviski runājošu migrantu, krievu valodai tika ierādīta dominējoša vieta, tika kultivēts priekšstats par latviešiem kā atpalikušu tautu.

Žans Kasē uzsver, ka līdzīga situācija ir arī Ukrainā, Polijā, Gruzijā un Lietuvā. Arī tur 20.gadsimta pieredze tiek pētīta caur okupācijas un piespiedu kolonizācijas prizmu, bet Krievijas nevēlēšanās piekrist tādai vēstures interpretācijai tiek uzskatīta par eksistenciālu apdraudējumu. Valters Nollendorfs atbild – ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzstāj, ka Latvija pievienojās PSRS brīvprātīgi, tad vietā ir jautājums, vai viņš tiešām atzīst Latvijas neatkarību jeb iespējama atgriešanās pagātnē. Saprašanās ar Krieviju nav iespējama, ja turpinās apgalvojumi, ka Latvijai nav pamata būt neapmierinātai ar pagātnes notikumiem.

Sarunu turpina Krievijas biedrības “Memoriāls” vēsturnieks Sergejs Bondarenko, kas uzsver – galvenā problēma ir skatījums uz Otro pasaules karu. Okupācijas fakta atzīšana nozīmētu netiešu Padomju armijas salīdzinājumu ar nacistu karaspēku. Tas mūsdienu Krievijā ir gandrīz neiespējami, jo skar nacionālā mīta pamatus – valsts un tautas identitāte tiek atvasināta no šī kara, jebkurš mēģinājums bezkaislīgi analizēt pagātnes notikumus tiks uzskatīts par sazvērestību pret pašām nozīmīgākajām sabiedrības vērtībām. Žans Kasē piebilst, ka nesen Vladimirs Putins ierosinājis aizliegt jebkādus salīdzinājumus par PSRS un nacistu Vācijas rīcību Otrajā pasaules karā laikā, līdz ar to Krievijā par Valtera Nollendorfa izteikumiem būtu iespējams sākt izmeklēšanu.

Kopumā RFI pārraide un intervija ar Valteru Nollendorfu iezīmē Okupācijas muzeja darbam nozīmīgu konteksta paplašinājumu, saistot padomju okupācijas režīma politiku ne tikai ar konkrētiem noziegumiem pret Latvijas tautu, bet arī ar plašākiem vēstures procesiem un mūsdienu politiskajām aktualitātēm. Atmiņas par koloniālismu iekļaujas pasaules mēroga debatēs par rasisma un diskriminācijas izskaušanu. Daudzas demokrātiskas valstis, ieskaitot Franciju, to pašlaik uzskata par prioritāti. Taču šīs problēmas izvirzīšana uzmanības centrā nes līdzi vismaz vienu izaicinājumu Okupācijas muzejam. Proti, nepieciešamību vairāk uzsvērt rusifikācijas, diskriminācijas, migrācijas un ekspluatācijas motīvus visā laika posmā no 1940. līdz 1991.gadam. Iespējams, pat saistīt tos ar Krievijas tradicionālo politiku pirms komunistu režīma izveidošanās un pēc tā krišanas.”

Interviju franču valodā var klausīties ŠEIT (sākot no 8. minūtes).

 

Citas aktualitātes

Latvijas Okupācijas muzeja jaunā nodarbība „Gara spēka Atmoda”2021. gada 14. aprīlis
Muzeja Izglītības nodaļa ir sagatavojusi jaunu tiešsaistes nodarbību „Gara spēka Atmoda”, kurā runās ar...
Mērijas Stakles kabatlakatiņa stāsts2021. gada 14. aprīlis
Mērijas Stakles kabatlakatiņš ir viens no pirmajiem un simboliskākajiem priekšmetiem Latvijas Okupācijas muzeja...
Tiešsaistes nodarbība skolēniem – „Padomju deportācijas: Ar bērna acīm”2021. gada 9. aprīlis
Martā, pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas, Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības nodaļa aicināja 8. – 12....
Piedāvājam iegādāties Latvijas Okupācijas muzeja izdoto grāmatu "Ar bērna acīm" 2021. gada 29. marts
Latvijas Okupāciojas muzejs izdevis grāmatu “Ar bērna acīm”. Izdevums veidots, izmantojot divu 1949. gada...