X

Aktualitātes

18 nov 2019 Ekskursijas "Stūra mājas" izstādē par puscenu 22 nov 2019 Vinsenta Hanta grāmatas "VDK un Latvija" atvēršanas svētki 27 nov 2019 Vācijas vēstniecības izstādes “Jūtu vara. Vācija19/19” atvēršana 28 nov 2019 Helgas Merits filmas "Coming Home Soon - the Refugee Children of Geislingen" izrāde
Kalendāra arhīvs »
Tiešsaistē skatāms konferences “Pēckara bruņotā pretošanās Baltijas valstīs un Polijā

Tiešsaistē skatāms konferences “Pēckara bruņotā pretošanās Baltijas valstīs un Polijā" video ieraksts

2019. gada 2. oktobris

2019. gada 19. septembrī Latvijas universitātes Mazajā aulā notika starptautiska konference “Pēckara bruņotā pretošanās Baltijas valstīs un Polijā: Cīņa par brīvību”. Konferences video ieraksti tagad publicēti Latvijas Okupācijas muzeja Youtube kanālā.

Konferenci rīkoja Latvijas Okupācijas muzejs, Polijas vēstniecība Latvijā, Igaunijas vēstniecība Latvijā, Lietuvas vēstniecība Latvijā, LU Latvijas vēstures institūts un valsts pētījumu programma "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”. 

Atklāšanas uzrunas:
Valters Nollendorfs, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis
Monika Mihališina (Monika Michaliszyn), Polijas vēstniece Latvijā
Arti Hilpus (Arti Hilpus), Igaunijas vēstnieks Latvijā
Guntis Zemītis, LU Latvijas vēstures institūta direktors



Kristofa Švagžika
 (Krzysztof Szwagrzyk), Polijas Nacionālā piemiņas institūta priekšsēdētāja vietnieka un ekshumāciju eksperta priekšlasījums “Polija meklē varoņus”. 




Ramonas Staveckaites - Notari, Lietuvas Genocīda un pretošanās pētījumu centra 
Vēstures pētījumu programmu vadītājas priekšlasījums “Bruņotā pretošanās padomju varai Lietuvā 1944 - 1953”



Martina Andrellera (Martin Andreller), Igaunijas Vēsturiskās atmiņas institūta pētnieka -  kuratora priekšlasījums “Igauņu bruņotā pretestība: Bruņotā pretošanās apvienība kā piemēs1946–1949"



Zigmāra Turčinska, Latvijas vēstures institūta pētnieka priekšlasījums "Bruņotā pretestība Latvijā 1944 –1957"



Konferences kopsavilkums


KONFERENCES NOSLĒGUMA VĀRDU REKONSTRUKCIJA
Valters Nollendorfs, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis 

Atklājot konferenci minēju četrus aspektus, kurus vērtēšu konferences kopsavilkumā: terminoloģija, ko lietojam runājot par bruņoto pretošanos Baltijas valstīs un Polijā pēc 2. pasaules kara; šīs cīņas statuss starptautiskajās tiesībās; plašās bruņotās pretošanās vienojošie faktori un sadarbība; un tās iztrūkums Rietumu vēsturiskajā apziņā.

Klausoties referātus, skatoties filmas, cītīgi atzīmējot svarīgāko un tagad vērojot atlikušo laiku, izšķīros detalizēta vērtējuma vietā sniegt vairākas tēzes par konferences sākumā minētajiem aspektiem, sākot šoreiz no otra gala – mazpazīstamības un ar to saistītās nepieciešamības papildināt Eiropas vēsturisko apziņu ar dramatiskajiem pēckara notikumiem viņpus dzelzs priekškara no Baltijas līdz Melnajai jūrai. Dzelzs priekškars kā Aukstā kara robeža gan ir kritis, bet kā aizmiršanas robeža vēl arvien pastāv. Pēkšņi, apaļus 45 gadus pēc Otrā pasaules kara beigām, mēs bijām atpakaļ tur, kur bijām pirms tam it kā pa starpu nekas nebūtu noticis. Taču palikām izslēgti pārējās Eiropas un pasaules vēsturiskās atmiņas, ieskaitot ilgo bruņoto pretošanos okupācijai un Padomju uzspiestajiem totalitārajiem režīmiem.

Militāri šī bija šķietami bezcerīga cīņa, ko varēja uzvarēt tikai, karojot ar partizānu kara metodēm un cerot uz Rietumu sabiedroto palīdzību. Cīņas mērķi bija skaidri – neatkarīgu valstu atjaunošana un to atgriešanās Eiropas valstu saimē. Tā bija cīņa, ko toreiz neuzvarēja, bet kuras mērķi tagad ir īstenojušies. Tā ir vēsturiskā perspektīva, kādā skatāms šis karš pēc kara. Bet vēl vairāk.

Par spīti visiem Padomju Savienības un vēl tagad Krievijas centieniem šo karu deleģitimizēt un iztēlot kā bandītismu, ir svarīgi to uztvert, saprast un skaidrot kā leģitīmu karu pret okupācijas uzspiestu neleģitīmu režīmu. Ja Rietumi neatzina Baltijas valstu aneksiju starptautiskajās tiesībās de jure, to iedzīvotājiem bija tiesības pretoties. Citiem vārdiem, mums jāsaprot un jāskaidro šis karš kā karš pret agresiju, bet vēl vairāk kā karš par nācijas un valsts suverenitāti starptautiskajās tiesībās. Un jāuzsver, ka tas nebija atsevišķu nāciju karš, bet karš, kas aptvēra visu Austrumeiropu.

Taču liekas, ka mēs paši atšķiramies šī kara izpratnē un vērtējumā. Mani dziļi aizkustināja, kā Polija godina savus karavīrus šai karā – nežēlojot līdzekļus un pūles, lai atrastu viņu apbedīšanas vietas un lai atdotu viņiem pēdējo godu kā cīnītājiem par savu valsti. Visu cieņu Lietuvai par savas pēckara armijas izveidošanu un kritušo godināšanu. Liekas, ka Latvija un Igaunija šai karā bija mazāk organizētas, vairāk cīnoties atsevišķās vienībās vai pat individuāli. Man žēl, ka Latvijā šī kara un tā karavīru piemiņa vēl arvien ir vairāk atstāta individuālai vai sabiedriskai iniciatīvai un tikai formāli viedo daļu valsts vēsturiskās atmiņas un piemiņas.

Pa daļai, liekas, it sevišķi Latvijas gadījumā, vainīga ir mūsu pašu izpratne par šī kara būtību un terminoloģija, ko lietojam. Vai šis bija karš, cīņa vai bruņota pretošanās? Vai karotāji bija karavīri, mežabrāļi, partizāni, bruņotas pretošanās kustības dalībnieki? Vai, kā viņus apzīmēja padomju terminoloģijā – bandīti? Bet terminoloģija nedrīkst aizsegt lietas būtību, un jo drīzāk nonāksim pie tās, jo labāk varēsim aizpildīt tās tukšās vietas Rietumu vēsturiskajā apziņā. kuras tur atstāja ilgie atšķirtības gadi. Par spīti terminoloģijas nenoteiktībai no visiem referātiem izskanēja atziņa, ka pašu karotāju apziņā šī nebija tikai pretošanās pret, bet gan karš par nāciju un valstu suverenitāti. Tā tas būtu jāsaprot un tālāk jāskaidro arī mums. Laikā, kad neatkarīgās valstis bija noārdītas, vadošās elites iznīcinātas vai trimdā, šie karotāji kļuva par savu nāciju un valstu suverenitātes un valsts gribas apliecinātājiem. Tā nebija armija klasiskajā izpratnē kā eksistējošas valsts suverenitātes garants, bet tā tomēr bija armija un tie bija karavīri, kas brīvprātīgi uzņēmās bruņotu cīņu par savu noārdīto valstu atjaunošanu. Kā pierāda tagadne, tas nebija veltīgs karš.



Citas aktualitātes

Slovākijas vētnieks Latvijā apmeklē "Stūra māju" un ziedo muzeja darbam2019. gada 15. novembris
...
Okupācijas muzejs sveic Latvijas valsts svētkos!2019. gada 6. novembris
Latvijas Okupācijas muzejs sveic Latvijas sabiedrību un valsts viesus Latvijas valsts dibināšanas gadadienā un šā...
Aicinām uz Helgas Merits dokumentālo filmu par igauņu bērniem bēgļu gaitās 1944. gadā2019. gada 14. novembris
28. novembrī plkst. 16.00 visi interesenti aicināti uz igauņu izcelsmes holandiešu režisores Helga Merits filmas...
Muzejā atvērs Vinsenta Hanta grāmatu "VDK un Latvija"2019. gada 11. novembris
Visi interesenti aicināti uz BBC žurnālista, dokumentālo filmu un grāmatu autora Vinsenta Hanta...