X

Aktualitātes

Kalendāra arhīvs »
Sveicam Latvijas Republikas 102. dzimšanas dienā!

Sveicam Latvijas Republikas 102. dzimšanas dienā!

2020. gada 18. novembris

Brīvības piemineklis 1943. gada 18. novembris

Brīvības piemineklī atklāja 1935. gada 18. novembrī, kad man bija četrarpus gadi. Toreiz mēs ar vectēvu daudz staigājām pa Rīgu, un es noteikti pieminekli šajās pastaigās redzēju, bet pirmoreiz tas man neizdzēšami palicis atmiņā tieši 1943. gada 18. novembrī. Tai dienā ar Rīgas 8. pamatskolas 5b. klases zēniem stāvēju ierindā pieminekļa priekšā, kamēr daži puiši pieminekļa pakājē nolika sarkanbaltsarkanus ziedus.

Vācu okupācija. Mūsu klases audzinātājs un matemātikas skolotājs Jānis Mencis mūs zēnus bija audzinājis patriotiskā garā. Klases izbraucienos soļojām kolonnā pa četri, kopsolī dziedājām tautas dziesmas. Mūsu skolā Bruņinieku ielā, tur, kur tagad Natālijas Draudziņas ģimnāzija, bija iekārtota vācu kara lazarete.  Mēs mācījāmies Draudziņas ģimnāzijas telpās Ģertrūdes ielā. Togad 18. novembris bija ceturtdienā, apmākusies, mikla diena, kā jau parasts Rīgā šai gadalaikā.  Skolas diena. Taču Jānis Mencis nemācīja matemātiku, jo bija kas cits, svarīgāks. Viņš mūs sapulcināja pagalmā, sakārtoja kolonnā pa četri, un mēs dziedādami ārā pa vārtiem, pa kreisi līdz Brīvības ielai, vēlreiz pa kreisi līdz Brīvības piemineklim. Nebija te ne sardzes, ne parādes, ne daudz ļaužu. Nekādu runu nevajadzēja, mums viss bija skaidrs. Mēs, es pie Brīvības pieminekļa miera stāvoklī, godu atdodot. To nevar aizmirst.

Tagad, atskatoties un daudz vairāk zinot, šis pirmais apzinīgais brīdis pie Brīvības pieminekļa man ir kļuvis  daudz, daudz nozīmīgāks. Šī bija pirmā reize kopš 1939. gada, kad 18. novembri pie Brīvības pieminekļa varēja kaut cik atklāti atzīmēt, ja ne svinēt. Un šī bija pēdējā reize, kad to varēja – līdz 1988. gadam. 1943. gadā to drīkstēja, jo Hitlera Vācijai ļoti vajadzēja latviešu vīrus atkāpšanās kaujās pret Sarkano armiju, bet latviešu vīrus vajadzēja motivēt. Pāris dienu iepriekš, 15. novembrī, bija svinīgi ar patriotiskām runām izsludināts  iesaukums Latviešu leģionā no 1915. līdz 1924. dzimušajiem. Jānis Mencis, kaut dzimis 1914. gadā, noteikti zināja, ka sauks arī viņu, un viņš gāja. Atceros, kā mēs, zēni, neviena nemudināti, viņam sagādājām atvadu dāvanu. Mana ģimene devās bēgļu gaitās 1944. gada septembrī. Mūžam vairs neredzēs? Pagāja 44 gadi. Es Brīvības pieminekli un Jāni Menci atkal satiku 1988. gada septembrī, kad Atmoda jau bija pilnā sparā. Un man acumirklī bija skaidrs, kur ir manas īstās mājas un kāpēc.


Valters Nollendorfs
Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis

Citas aktualitātes

Vai Latvijas okupācija bija daļa no pasaules koloniālās politikas? V. Nollendorfs intervijā Francijas radio2021. gada 18. februāris
Vēstures interpretācijas mainās līdzi, mainoties filozofijas paradigmām, gan arī aktuālajai politiskajai...
Muzeja vēsturnieces referē starptautiskā konferencē "XXXI Zinātniskie lasījumi"2021. gada 5. februāris
2021. gada 28. un 29. janvārī Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultāte tiešaistē rīkoja starptautisko...
Latvijas Okupācijas muzeja biedrību turpmāk vadīs Dzintra Bungs2021. gada 2. februāris
Latvijas Okupācijas muzeja biedrības (LOMB) biedru sapulcē 2021. gada 30. janvārī ir pārvēlēta biedrības vadība, un...
Daugavas Vanagu Toronto nodaļa ziedo Nākotnes nama auditorijas aprīkojumam2021. gada 29. janvāris
28. janvārī Daugavas Vanagu Toronto nodaļas pārstāvis Andrejs Mežmalis tikās ar Latvijas Okupācijas muzeja direktori...