X

Aktualitātes

Kalendāra arhīvs »
Sveicam Latvijas Republikas 102. dzimšanas dienā!

Sveicam Latvijas Republikas 102. dzimšanas dienā!

2020. gada 18. novembris

Brīvības piemineklis 1943. gada 18. novembris

Brīvības piemineklī atklāja 1935. gada 18. novembrī, kad man bija četrarpus gadi. Toreiz mēs ar vectēvu daudz staigājām pa Rīgu, un es noteikti pieminekli šajās pastaigās redzēju, bet pirmoreiz tas man neizdzēšami palicis atmiņā tieši 1943. gada 18. novembrī. Tai dienā ar Rīgas 8. pamatskolas 5b. klases zēniem stāvēju ierindā pieminekļa priekšā, kamēr daži puiši pieminekļa pakājē nolika sarkanbaltsarkanus ziedus.

Vācu okupācija. Mūsu klases audzinātājs un matemātikas skolotājs Jānis Mencis mūs zēnus bija audzinājis patriotiskā garā. Klases izbraucienos soļojām kolonnā pa četri, kopsolī dziedājām tautas dziesmas. Mūsu skolā Bruņinieku ielā, tur, kur tagad Natālijas Draudziņas ģimnāzija, bija iekārtota vācu kara lazarete.  Mēs mācījāmies Draudziņas ģimnāzijas telpās Ģertrūdes ielā. Togad 18. novembris bija ceturtdienā, apmākusies, mikla diena, kā jau parasts Rīgā šai gadalaikā.  Skolas diena. Taču Jānis Mencis nemācīja matemātiku, jo bija kas cits, svarīgāks. Viņš mūs sapulcināja pagalmā, sakārtoja kolonnā pa četri, un mēs dziedādami ārā pa vārtiem, pa kreisi līdz Brīvības ielai, vēlreiz pa kreisi līdz Brīvības piemineklim. Nebija te ne sardzes, ne parādes, ne daudz ļaužu. Nekādu runu nevajadzēja, mums viss bija skaidrs. Mēs, es pie Brīvības pieminekļa miera stāvoklī, godu atdodot. To nevar aizmirst.

Tagad, atskatoties un daudz vairāk zinot, šis pirmais apzinīgais brīdis pie Brīvības pieminekļa man ir kļuvis  daudz, daudz nozīmīgāks. Šī bija pirmā reize kopš 1939. gada, kad 18. novembri pie Brīvības pieminekļa varēja kaut cik atklāti atzīmēt, ja ne svinēt. Un šī bija pēdējā reize, kad to varēja – līdz 1988. gadam. 1943. gadā to drīkstēja, jo Hitlera Vācijai ļoti vajadzēja latviešu vīrus atkāpšanās kaujās pret Sarkano armiju, bet latviešu vīrus vajadzēja motivēt. Pāris dienu iepriekš, 15. novembrī, bija svinīgi ar patriotiskām runām izsludināts  iesaukums Latviešu leģionā no 1915. līdz 1924. dzimušajiem. Jānis Mencis, kaut dzimis 1914. gadā, noteikti zināja, ka sauks arī viņu, un viņš gāja. Atceros, kā mēs, zēni, neviena nemudināti, viņam sagādājām atvadu dāvanu. Mana ģimene devās bēgļu gaitās 1944. gada septembrī. Mūžam vairs neredzēs? Pagāja 44 gadi. Es Brīvības pieminekli un Jāni Menci atkal satiku 1988. gada septembrī, kad Atmoda jau bija pilnā sparā. Un man acumirklī bija skaidrs, kur ir manas īstās mājas un kāpēc.


Valters Nollendorfs
Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis

Citas aktualitātes

Barikādēm - 30. Piedāvājam ieskatu Latvijas Okupācijas muzeja krājumā2021. gada 20. janvāris
Attēlā: Barikādes Amatu ielā Vecrīgā. 1991. gada janvāris. Fotogrāfs Valdis...
Muzeja vēsturnieka video stāsts par 1991. gada janvāra barikāžu notikumiem2021. gada 15. janvāris
Aicinām noskatīties epizodi video stāstu sērijā "No okupācijas līdz brīvībai", kurā Latvijas Okupācijas muzeja...
In Memoriam. Biruta Abuls (28.07.1929-11.01.2021.)2021. gada 15. janvāris
Latvijas Okupācijas muzeja biedrība un Latvijas Okupācijas muzeja saime sēro par Birutas Abuls, ilggadējās muzeja...
Okupācijas muzejs un izstāde Stūra mājā slēgta līdz 2021. gada 7. februārim2020. gada 18. decembris
Saistībā ar ārkārtas situāciju valstī Latvijas Okupācijas muzejs slēgts no 2020. gada 20. decembra līdz 2021. gada 7....