X

Aktualitātes

Kalendāra arhīvs »
Okupācijas muzejs iesaistās akcijā Baltkrievijas demokratizācijas atbalstam

Okupācijas muzejs iesaistās akcijā Baltkrievijas demokratizācijas atbalstam

2020. gada 23. augusts

Atbalstot Baltkrievijas tautas centienus pēc demokrātiskas valsts
pārvaldes, Latvijas Okupācijas muzeja darbinieki 23. augustā devās uz
Latvijas - Baltkrievijas pierobežu un piedalījās mītiņā brīvības
atbalstam Baltkrievijā.

23. augustā, Baltijas ceļa gadadienā, visās Baltijas valstīs
norisinājās atbalsta akcija “Brīvību Baltkrievijai”. Latvijā notika
jauniešu nakts pārgājiens gar Latvijas Baltkrievijas robežu un svinīgs
mītiņš pierobežas ciemā Piedrujā.

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības priekšsēdis Valters Nollendorfs,
atbalstot šos sarīkojumus, teic: "Hitlera-Staļina spoks vēl ilgi
nebeigs sevi atgādināt mūsu pasaules daļā. Baltkrievu tauta ir pelnījusi
vismaz morālo atbalstu saviem centieniem veidot demokrātisku valsti. 
Vēlu, bet atmosties nekad nav par vēlu. Mums tas izdevās pirms 30
gadiem, un tas bija ilgs process. Cerēsim, ka baltkrievu tauta neuzdos
un būs gatava ilgai cīņai par savām tiesībām. Mūsu muzejs liecina par
ilgo apspiestību un netaisnību, bet beigās svin tautas spēju celties un
atjaunot savu valsti. Tieši tas ir, ko vēlam mūsu kaimiņtautai."

Baltijas ceļš, kura gadadienā simboliski tika rīkots atbalsts
Baltkrievijai, 1989. gadā notika, lai visai pasaulei atgādinātu Staļina
un Hitlera vienošanos 1939.gada, ar kuru viņi sadalīja neatkarīgas
Eiropas valstis savas ietekmes zonās. Savstarpējas neuzbrukšanas līguma
trīs slepeno papildprotokolu parakstīšanas rezultāta PSRS un nacistiskā
Vācija sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju
interešu sfērās. No PSRS interešu sfēras tika repatriēti vācu tautības
iedzīvotāji, un tad šajās valstīs, atbilstoši līgumam, iebruka abu
lielvalstu karaspēki — Latviju, Lietuvu un Igauniju okupēja PSRS, Polija
tika sadalīta starp PSRS un Vāciju, savukārt Somija Ziemas kara
rezultātā bija spiesta atdot daļu Karēlijas un Karēlijas zemes šauruma,
Rumānijas karaliste bija spiesta atdot PSRS Besarābiju un Bukovinas
ziemeļus.

Šī vienošanās izraisīja katastrofālas sekas un atdeva daudzu Eiropas
iedzīvotāju dzīves nežēlīgu tirānu neaprobežotajai varai. Baltijai šī
pakta sekas izdevās novērst tikai 1991.gadā, kad visas trīs valstis bija
atguvušas savu neatkarību. 21. augustā Latvijā atzīmē arī Latvijas de
fakto neatkarības atgūšanas dienu.

Citas aktualitātes

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā apskatāma izstāde "BALTIEŠU AICINĀJUMS APVIENOTAJĀM NĀCIJĀM"2020. gada 15. septembris
Atzīmējot ANO 75. gadadienu, Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju, Latvijas Nacionālo arhīvu un...
LOM vēsturnieks referē konferencē par I Pasaules kara iespaidu uz Latvijas sabiedrību2020. gada 18. septembris
Starptautiskās konferences “Cilvēks un karš. Atzīmējot simtgadi kopš Neatkarības kara...
Zviedrijas vēstniece Latvijā apmeklē Okupācijas muzeju2020. gada 17. septembris
2020. gada 16. septembrī Latvijas Okupācijas muzeju akreditācijas vizītes ietvaros apmeklēja V.E. Zviedrijas Karalistes ārkārtējā...
Muzejs pārstāvēts starptautiskā konferencē par sabiedrību Latvijā Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara laikā2020. gada 17. septembris
Attēlā: Civiliedzīvotāji tranšeju rakšanas darbos Ikšķiles rajonā. 1917. g.Latvijas Kara muzeja...