X

Aktualitātes

18 nov 2019 Ekskursijas "Stūra mājas" izstādē par puscenu 22 nov 2019 Vinsenta Hanta grāmatas "VDK un Latvija" atvēršanas svētki 27 nov 2019 Vācijas vēstniecības izstādes “Jūtu vara. Vācija19/19” atvēršana 28 nov 2019 Helgas Merits filmas "Coming Home Soon - the Refugee Children of Geislingen" izrāde
Kalendāra arhīvs »
Latvijas brīvības cīnītājam Gunāram Astram dzimšanas diena

Latvijas brīvības cīnītājam Gunāram Astram dzimšanas diena

2019. gada 22. oktobris

Latvijas Okupācijas muzejs aicina pieminēt Gunāru Astru, kam šodien, 22. oktobrī apritētu 88. gadi!

Gunārs Astra ir viens no tiem, kas pagājušā gadsimta 60.- 80. tajos gados nevardarbīgi pretojās komunistu varai Latvijā. Īpaša nozīme ir viņa runai 1983. gada 15. decembrī LPSR Augstākajā tiesā teiktajam pēdējam vārdam, kas beidzas ar mūsdienās daudz citēto frāzi „Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot.” Šī runa, iespējams, ir viena no nozīmīgākajām politiskajām runām Latvijas valsts vēsturē. Tā pierāda, ka Latvijas valsts neatkarības ideja bija dzīva visu padomju okupācijas periodu.

“...tajā dienā, kad mūsu karogs lepni un brīvi plīvos pār Latviju, es būšu Jūsu vidū. Tautas vienībā — Latvijas dzīvība. Visu par Latviju. Dievs svētī Latviju!”

Gunārs Astra

Ieskats G. Astras dzīve gājumā:

  • Dzimis 1931.gada 22.oktobrī Rīgā Elzas un Lariona Astru ģimenē. Gunāram ir vecāks brālis Harijs un jaunāks brālis Leons. Ģimene pie sava skaistā uzvārda tikusi latviskojot tēva dzimtas uzvārdu Astratjevs. Gunāra tēvs Larons Astratjevs cēlies no Rīgas Maskavas forštates vecticībnieku ģimenes, taču māte audzina zēnus latviskā garā.
  • Līdz trīsdesmit gadu vecumam, kad Gunāru Astru pirmo reizi tiesāja par pretpadomju darbību, viņš bija paspējis mācīties Rīgas elektromehāniskajā tehnikumā, strādāt VEF rūpnīcā, īsu brīdi arī Popova vārdā nosauktajā Rīgas Radiorūpnīcā un pēc tam Latvijas valsts universitātes Skaņu un gaismas laboratorijā. Bija dienējis padomju armijā un apprecējies.
  • 1961.gada 20.oktobrī Baltijas kara apgabala Kara tribunālā sāka skatīt Valsts drošības komitejas ierosināto krimināllietu pret Gunāru Astru un Edgaru jeb Fjodoru Tuheli. Krimināllietā Astru apsūdzēja dažādās pretpadomju darbībās laikā no 1957. līdz 1959. gadam. Par to, ka viņš Rīgā ir iepazinies ar diviem ASV diplomātiem. Centies ar tiem uzturēt kontaktus, satiekoties Jūrmalā, vēlāk Maskavā, zvanot un sūtot sveicienus uz Maskavu caur citiem cilvēkiem. Apsūdzētie stāstījuši amerikāņu diplomātiem par padomju dzīvi, par Rīgā esošo ārzemju radiostaciju slāpētāju, par slepenajiem cehiem VEF rūpnīcā, kas izpildīja militāros pasūtījumus. Noziegumi tika kvalificēti kā dzimtenes nodevība un par to tika piespriests sods 15 gadi pastiprinātā režīma labošanas darbu kolonijā. Ieslodzījumā Gunārs Astra pavadīja līdz 1976. gada 23.februārim.
  • 1983. gada 15. septembrī G.Astru vēlreiz arestē. Viņu apsūdz : (citāts no apsūdzības) „par to, ka viņš, būdams 1961.gadā notiesāts par sevišķi bīstamu valsts noziegumu - Dzimtenes nodevības un pretpadomju aģitācijas un propagandas izdarīšanu, pirms sodāmības dzēšanas termiņa izbeigšanās savu attieksmi pret padomju varu neizmainīja un, vadoties no saviem padomju varai naidīgiem uzskatiem un nacionālistiskām tieksmēm nolūkā graut un vājināt padomju varu, no jauna izdarīja pretpadomju aģitāciju un propagandu, kas izpaudās pretpadomju ideju, uzskatu un apmelojošu izdomājumu, (kuri diskreditē Padomju valsts un sabiedrisko iekārtu, aicina uz cīņu pret padomju varu, lai to gāztu), saturošas literatūras sistemātiskā izplatīšanā, kā arī tāda paša satura literatūras izgatavošanā un glabāšanā tais pašos nolūkos Latvijas PSR teritorijā laikā no 1976.gada līdz 1983.gada 6.janvārim.”
  • 1983.gada 19.decembrī LPSR Augstākā tiesa viņu soda ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem sevišķā režīma labošanas darbu kolonijā un uz pieciem gadiem nometinājumā. G.Astru no apcietinājuma atbrīvo tikai 1988.gada 1.februārī. Viņu amnestē sakarā ar Lielās oktobra sociālistiskās revolūcijas 70. gadadienu. 1988.gada 6.aprīlī Gunārs Astra Ļeņingradā mira.

 

Citas aktualitātes

Slovākijas vētnieks Latvijā apmeklē "Stūra māju" un ziedo muzeja darbam2019. gada 15. novembris
...
Okupācijas muzejs sveic Latvijas valsts svētkos!2019. gada 6. novembris
Latvijas Okupācijas muzejs sveic Latvijas sabiedrību un valsts viesus Latvijas valsts dibināšanas gadadienā un šā...
Aicinām uz Helgas Merits dokumentālo filmu par igauņu bērniem bēgļu gaitās 1944. gadā2019. gada 14. novembris
28. novembrī plkst. 16.00 visi interesenti aicināti uz igauņu izcelsmes holandiešu režisores Helga Merits filmas...
Muzejā atvērs Vinsenta Hanta grāmatu "VDK un Latvija"2019. gada 11. novembris
Visi interesenti aicināti uz BBC žurnālista, dokumentālo filmu un grāmatu autora Vinsenta Hanta...