X

Aktualitātes

Kalendāra arhīvs »
Karavīri ar ierakstu dziesmukladē atzīmē pēdējo goda sardzi pie Brīvības pieminekļa 1940.gadā

Karavīri ar ierakstu dziesmukladē atzīmē pēdējo goda sardzi pie Brīvības pieminekļa 1940.gadā

2020. gada 17. jūlijs

Muzeja krājumā ir nonācis dokuments - karavīru rakstīta dziesmu klade - kurā ar "Lāčplēša dziesmas" tekstu ir atzīmēta pēdējā goda sardze pie Brīvības pieminekļa 1940.gada 17. jūlijā. Dziesmas ierakstu ir parakstījuši kareivji Grāvītis, Lūkins, Dīzenbahs, Jansons, Liepiņš, bet viens uzvārds – pagaidām ir neatšifrēts. Muzejs lūdz atsaukties, ja kādam ir informācija par šo notikumu vai minētajiem karavīriem.

Latvijas Okupācijas muzeja Krājumā 2020.gada 3.martā tika nodota atmiņu dziesmu klade, kurā Latvijas Armijas Štāba bataljona karavīri laikā no 1939. līdz 1941.gadam rakstījuši dziesmu tekstus. Pirmo ierakstu -  dziesmu “Strautiņš”  1939.gada 28.martā ir izdarījis kareivis lidotājs Jānis Šulcs Kara hospitālī Rīgā, pēdējais ieraksts ir 1941.gada 28.martā, to izdarījis kareivis Artūrs Grāvītis Rīgā ar dziesmu “Svešumā”. Klades pēdējā īpašniece ir bijusi Millija Boltrika, bet klades īpašnieks ierakstu tapšanas laikā šobrīd nav zināms.

Atmiņu dziesmu kladē 1940.gada 17.jūlijā - mēnesi pēc Latvijas okupācijas dienas — ir ierakstīta “Lāčplēša dziesma” ar svarīgu norādi: “Šodien pulksten 13.00tos izbeidza savas gaitas stāvēt pie Brīvības pieminekļa kā pēdējā goda sardze.” To parakstījuši kareivji Grāvītis, Lūkins, Dīzenbahs, Jansons, Liepiņš, bet viens uzvārds – pagaidām ir neatšifrēts.

“Lāčplēša dziesmas” tekstu 1934.gadā Lāčplēša ordeņa kavalieru biedrība lūdza sarakstīt Vilim Plūdonim. Mūzikas autors ir Jēkabs Graubiņš.

Līdz šim par pēdējo goda sardzes dienu pie Brīvības pieminekļa, balstoties uz Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieka Viļa Arveda Hāznera atmiņām, tika uzskatīts 21.jūlijs, diena, kad uz sēdi sanāca Tautas Saeima. V.Hāzners norāda, ka tieši viņam tika uzticēta goda sardzes izvade pēc Rīgas pilsētas komandanta pulkveža Valdemāra Malcenieka mutiskas pavēles.

Latvijas Okupācijas muzeja rīcībā ir Latvijas Valsts Vēstures arhīva dokuments -  1940.gada 17.jūlija Apgabala garnizona priekšnieka pavēles noraksts, kuru izdevis Rīgas komandanta amata pienākumu izpildītāja pulkveža leitnants Heinrihs Jurevičs. Pavēle ir sekojoša: “Sākot ar šī gada 17.jūliju goda sargus pie Brīvības pieminekļa neizlikt un izvadi plkst. 13.00 izdarīt Citadelē, laukumā pretim komandantūrai starp baznīcu un tanku rotas ēku, ar labi spārnu pie Citadeles ielas. Sardžu maršruts tiek atcelts.” Norakstā ir norāde, ka tas ir nosūtīts Armijas Štāba bataljona komandierim (1940.gada 17.jūlijā amatā iecelts Alberts Vīksne), uz  dokumenta ir vīza – “Rotu komandieriem zināšanai”. Iepriekšminētais dokuments un zīmīgais ieraksts atmiņu dziesmu kladē ļauj izdarīt pieņēmumu, ka pēdējā goda sardzes diena pie Brīvības pieminekļa bija 1940.gada 17.jūlijs.

Šobrīd ir uzsākta 1940.gada 17.jūlija dziesmu ierakstus parakstījušo kareivju identitātes izpēte. Pateicoties Latvijas Valsts Vēstures arhīva sniegtajai informācijai, var minēt, ka viens no pēdējās sardzes karavīriem varētu būt bijis Artūrs Grāvītis Jāņa dēls, dzimis 1917.gadā Aknīstes pagastā, iesaukts armijā 1939.gadā, dienējis Armijas Štāba bataljonā Ložmetēju rotā. 1941.gada 10.maijā demobilizēts no Latvijas armijas. Vācu okupācijas laikā strādājis policijā Rīgā. 1945.gadā arestēts un “par dzimtenes nodevību” 1946.gadā notiesāts uz 10 gadiem. Par viņa tālāko likteni pēc Kara tribunāla sēdes diemžēl pašreiz ziņu nav.

Latvijas Armijas Štāba bataljona kareivji, aizejot no godasardzes, šim mirklim izvēlējās “Lāčplēša dziesmu“, kurā ir vārdi:

“Lai nelūko naidnieks

Mūs aiztikt neviens -
Mēs stāsimies pretī
Tam visi kā viens.”

Sovita Vība, Latvijas Okupācijas muzeja direktore

Citas aktualitātes

Noslēgumam tuvojas konstrukciju izbūves darbi Okupācijas muzeja kompleksā2020. gada 11. augusts
“Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā turpinās darbi Strēlnieku laukumā 1, Rīgā. Vienlaikus ar atjaunoto...
Cilvēcības vēstnese necilvēcīgā laikā. Lidijai Lasmanei - 952020. gada 30. jūlijs
“Viņa ir patriotisma paraugs un cilvēcības vēstnese necilvēcīgā laikā” – tā par Lidiju Lasmani - Doroņinu...
Kursi skolotājiem: „Ceļš uz Latvijas neatkarības atjaunošanu: “ATMODA”, LTF, čeka un “Radio Brīvā Eiropa””2020. gada 3. augusts
Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības nodaļa organizē pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus 2020. gada 18....
In memoriam Ilze Schwartz (1935.- 2020.)2020. gada 27. jūlijs
Muzeja ilggadēja atbalstītāja, Muzeja atbalsta fonda Amerikā (OMFA) agrākā vadītāja Ilze K. (Knezinskis) Schwartz...