X

Aktualitātes

Kalendāra arhīvs »
Izdevies noskaidrot unikālas 1949. gada marta deportācijas fotogrāfijas autoru

Izdevies noskaidrot unikālas 1949. gada marta deportācijas fotogrāfijas autoru

2020. gada 24. marts

Attēlā: Kroju ģimene kopā ar citiem 1949. gada 25. martā izsūtītajiem pa ceļam uz nometinājuma vietu. Latvijas Okupācijas muzeja krājums


2019. gada 25. martā Latvijas Okupācijas muzejs nodeva sabiedrības apskatei unikālu, līdz tam nepublicētu fotogrāfiju, kurā redzama Kroju ģimene kopā ar citiem 1949. gada 25. martā izsūtītajiem pa ceļam uz nometinājuma vietu. Tobrīd fotogrāfijas autors nebija zināms, taču, pateicoties medijos plaši atspoguļotajai informācijai, gada laikā noskaidrots, ka to uzņēmis Tālivaldis Dravnieks (1917 - 2002).


Atsaucoties uz izskanējušo ziņu, ar Okupācijas muzeju sazinājās represētais Arnolds Ronis no Ventspils, kurš pastāstīja, ka arī viņa ģimenes albumā glabājas tāda pati fotogrāfija. Noskaidrojās, ka viņš ir braucis tajā pašā ešelonā, kur Kroju ģimene un fotogrāfijas autors, un viņi visi nonāca Omskas apgabala, Šerbakuļas rajona Borisovskā.

Deportācijas bija slepenas padomju okupācijas režīma operācijas, kuras fotografēt vai filmēt bija aizliegts. Attēlu Tālivaldis Dravnieks uzņēma slepeni, visticamāk ceļā uz nometinājuma vietu, Krievijas teritorijā, kad uz īsu brīdi cilvēkiem ļāva izkāpt no ešelona, lai nokārtotu dabiskās vajadzības. Iespējams, fotogrāfija uzņemta ar PSRS platfilmas fotoaparātu “KOMSOMOLEC”. Tāda veida aparāts viņam bijis līdzi, un to viņš izmantojis, lai dokumentētu sadzīves ainas nometinājuma vietā. Pēc Arnolda Roņa domām un atmiņām piefotografēto filmiņu Tālivaldis sūtījis uz Latviju savam brālim, kurš filmiņu attīstīja, uztaisīja šīs mazās bildītes un sūtīja atpakaļ uz Sibīriju. Tālivaldis savukārt tās dāvinājis fotogrāfijās redzamajiem līdzcilvēkiem.

Par Tālivalža Dravnieka tālāko likteni diemžēl Okupācijas muzejam ziņu nav, tādēļ ikviens, kam ir zināms kaut kas vairāk, aicināts sazināties ar muzeju. Taču ir zināma plašāka informācija par Kroju ģimeni. Fotogrāfijā uz vagonu fona redzami vecāki Marta un Vilis, kā arī viņu meitas Valija un Maiga. Trešā meita Rasma tika ievietota citā vagonā, jo tika paņemta no Ventspils pilsētas. Ceturtā meita Olga ar divgadīgo meitiņu Virgīniju bija vienīgās no ģimenes, kuras netika izsūtītas un palika Latvijā. Ģimeni no izsūtījuma atbrīvoja tikai 1958. gadā. Vecākiem Martai un Vilim bija aizliegts atgriezties Latvijā, un viņi mira Sibīrijā, meitas atgriezās Latvijā. Ģimene fotogrāfiju meitai un māsai Olgai atsūtīja 1950. gadu sākumā.

Iepriekš bija zināmas tikai piecas fotogrāfijas, kas tieši dokumentē 1949. gada 25. marta deportāciju. Tās uzņēmuši Jānis Indriks, Gunārs Janaitis un Elmārs Heniņš.

 

Citas aktualitātes

Muzejs Latvijas kultūras un izglītības iestādēm dāvina grāmatas par vēsturi2020. gada 7. jūlijs
Plānojot atgriešanos pastāvīgajās telpās Latviešu strēlnieku laukumā 1, Okupācijas muzejs uzrunājis Latvijas...
6. jūlijā Okupācijas muzejs godināja 1941. gadā čekas nogalināto Latvijas iedzīvotāju piemiņu2020. gada 2. jūlijs
Latvijā padomju...
Informācija par Okupācijas muzeja un Stūra mājas apmeklējumu2020. gada 13. maijs
Darba laiks:Otrdien 11.00 - 15.00Trešdien 11.00 - 15.00Ceturtdien 11.00 - 15.00Piektdien...
Latvijas Okupācijas muzeja valdes priekšsēža komentārs Vladimira Putina vēstures doktrīnai2020. gada 30. jūnijs
Attēlā: Latvijas Okupācijas muzeja topošās jaunās ekspozīcijas tēmas "Sazvērestība....