X

Aktualitātes

Kalendāra arhīvs »
Izdevies noskaidrot unikālas 1949. gada marta deportācijas fotogrāfijas autoru

Izdevies noskaidrot unikālas 1949. gada marta deportācijas fotogrāfijas autoru

2020. gada 24. marts

Attēlā: Kroju ģimene kopā ar citiem 1949. gada 25. martā izsūtītajiem pa ceļam uz nometinājuma vietu. Latvijas Okupācijas muzeja krājums


2019. gada 25. martā Latvijas Okupācijas muzejs nodeva sabiedrības apskatei unikālu, līdz tam nepublicētu fotogrāfiju, kurā redzama Kroju ģimene kopā ar citiem 1949. gada 25. martā izsūtītajiem pa ceļam uz nometinājuma vietu. Tobrīd fotogrāfijas autors nebija zināms, taču, pateicoties medijos plaši atspoguļotajai informācijai, gada laikā noskaidrots, ka to uzņēmis Tālivaldis Dravnieks (1917 - 2002).


Atsaucoties uz izskanējušo ziņu, ar Okupācijas muzeju sazinājās represētais Arnolds Ronis no Ventspils, kurš pastāstīja, ka arī viņa ģimenes albumā glabājas tāda pati fotogrāfija. Noskaidrojās, ka viņš ir braucis tajā pašā ešelonā, kur Kroju ģimene un fotogrāfijas autors, un viņi visi nonāca Omskas apgabala, Šerbakuļas rajona Borisovskā.

Deportācijas bija slepenas padomju okupācijas režīma operācijas, kuras fotografēt vai filmēt bija aizliegts. Attēlu Tālivaldis Dravnieks uzņēma slepeni, visticamāk ceļā uz nometinājuma vietu, Krievijas teritorijā, kad uz īsu brīdi cilvēkiem ļāva izkāpt no ešelona, lai nokārtotu dabiskās vajadzības. Iespējams, fotogrāfija uzņemta ar PSRS platfilmas fotoaparātu “KOMSOMOLEC”. Tāda veida aparāts viņam bijis līdzi, un to viņš izmantojis, lai dokumentētu sadzīves ainas nometinājuma vietā. Pēc Arnolda Roņa domām un atmiņām piefotografēto filmiņu Tālivaldis sūtījis uz Latviju savam brālim, kurš filmiņu attīstīja, uztaisīja šīs mazās bildītes un sūtīja atpakaļ uz Sibīriju. Tālivaldis savukārt tās dāvinājis fotogrāfijās redzamajiem līdzcilvēkiem.

Par Tālivalža Dravnieka tālāko likteni diemžēl Okupācijas muzejam ziņu nav, tādēļ ikviens, kam ir zināms kaut kas vairāk, aicināts sazināties ar muzeju. Taču ir zināma plašāka informācija par Kroju ģimeni. Fotogrāfijā uz vagonu fona redzami vecāki Marta un Vilis, kā arī viņu meitas Valija un Maiga. Trešā meita Rasma tika ievietota citā vagonā, jo tika paņemta no Ventspils pilsētas. Ceturtā meita Olga ar divgadīgo meitiņu Virgīniju bija vienīgās no ģimenes, kuras netika izsūtītas un palika Latvijā. Ģimeni no izsūtījuma atbrīvoja tikai 1958. gadā. Vecākiem Martai un Vilim bija aizliegts atgriezties Latvijā, un viņi mira Sibīrijā, meitas atgriezās Latvijā. Ģimene fotogrāfiju meitai un māsai Olgai atsūtīja 1950. gadu sākumā.

Iepriekš bija zināmas tikai piecas fotogrāfijas, kas tieši dokumentē 1949. gada 25. marta deportāciju. Tās uzņēmuši Jānis Indriks, Gunārs Janaitis un Elmārs Heniņš.

 

Citas aktualitātes

Okupācijas muzeja direktore aicina ģimenes lokā pieminēt 1949. gada deportāciju upurus2020. gada 25. marts
Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība 1949. gada marta deportāciju upurus šogad aicina pieminēt mājas, ģimenes...
Latvijas Okupācijas muzejs slēgts līdz 2020. gada 14. aprīlim2020. gada 13. marts
Saistībā ar valdības izsludināto ārkārtas situāciju valstī Latvijas Okupācijas muzejs Raiņa bulvārī 7 un izstāde...
Latvijas Okupācijas muzejs bez maksas piedāvā dokumentālās filmas tiešsaistē2020. gada 16. marts
Foto: latviešu karavīri Zedelgemas karagūstekņu nometnē 1945/1946. Latvijas Okupācijas muzeja krājums....
Latviešu leģions un 16. marts2020. gada 16. marts
Autors: Uldis Neiburgs Pēc Otrā pasaules kara izveidotās kara dalībnieku organizācijas...