X

Aktualitātes

Kalendāra arhīvs »
Ieskats muzeja krājumā. - Par 1949. gada 25. marta deportāciju stāsta Elvīra Sebris

Ieskats muzeja krājumā. - Par 1949. gada 25. marta deportāciju stāsta Elvīra Sebris

2021. gada 25. marts

Latvijas Okupācijas muzejs, pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas, piedāvā ieskatīties muzeja krājumā. Par 1949. gada 25. marta deportācijām savu atmiņu liecībās stāsta Elvīra Sebris.

1949. gada 25. martā Latvijā notika otrā Padomju Savienības masu deportācija. Šī deportācija vērsa pret tiem, kas pretojās valsts politikai, tās uzspiestajām pārmaiņām. Deportācijā izsūtīja turīgākos zemju īpašniekus, kurus dēvēja par “kulakiem”. Lai tiktu nodēvēts, par “kulaku” pietika ar 10 ha lielu īpašumu. Deportēto vidū bija arī citi padomju varai pretēji noskaņoti cilvēki - nacionālie partizāni. Nacionālie partizāni līdz 1957. gadam pretojās Padomju Savienībai. 1949. gada 25. marta deportācijas noritēja, lai apturētu pretošanos Padomju režīmam, veicinātu straujāku kolektīvo saimniecību “kolhozu” izveidi.

Lēmumu veikt masveida deportāciju pieņēma PSRS Ministru Padome 1949. gada 29. janvārī Maskavā. Savukārt Latvijas PSR Ministru Padome lēmumu par deportāciju pieņēma 1949. gada 17. martā. Deportācijas vienlaikus notika visās trijās Baltijas valstīs. No Igaunijas deportēja ap 21 000 cilvēku, no Lietuvas deportēja ap 32 000 cilvēku un no Latvijas deportēja vairāk nekā 42 000 cilvēku, kas bija 2.2% no valstī dzīvojošajiem. 94,5 % no izsūtītājiem cilvēkiem bija latvieši, nākamās lielākās etniskās grupas bija krievi, poļi un baltkrievi vienādās proporcijās.

1949. gada 25. marta no Latvijas deportēja vienpadsmit gadīgo Elvīru Sebri (dzimusi 1938. gada 31. decembrī). Sebris ģimene: tēvs Eduards Sebris (1899—1946), māte Zenta (1906—1953) un viņu trīs bērni – Elmārs (1928—1970), Jānis (1932—1961) un Elvīra – dzīvoja “Zelleņu” mājās, Sinoles pagastā. Viņiem piederēja ģimenes māja ar aramzemi, kuru viņi nevēlējās zaudēt. Tāpēc Elvīra kopā ar māti Zentu un brāli Jāni izsūtīta 1949. gada. 25. martā uz Tomskas apgabalu. Elvīras brālis Elmārs paglābās no izsūtīšanas, dodoties komandējumā.

Savās atmiņās Elvīra Sebris stāsta par ceļu prom no mājām.

“Vispirms apsargātos zirgu pajūgos līdz Gulbenes stacijai, tad aizbultētos lopu vagonos līdz Tomskas lēģerim, kur gulējām barakās uz grīdas... Nu tāpat jau kā visi tie bērni kā iebaidīti cāļi sēdēja, tumsā, uz tām vagonu nārām. Un tā, un skatījās, izplestām acīm, ko dara tie lielie un viss, tā atceros, ka tā pārbrauca robežu, tad dziedāja, arī viss vagons dziedāja.

Izsūtītajām ģimenēm nebija viegli iedzīvoties jaunajā vidē. Daudzām ģimenēm nācās iemainīt līdzi paņemtās mantas pret ēdienu. Arī Sebris ģimenei nācās iemainīt līdzi paņemtās lietas.

Bija pavasaris. Arī krievu ģimenēs nebija produktu, ko pārdot. No mājām paņemtais, cik, nu katram tādā baismīgā steigā bijis, pie rokas, sen jau izsīcis... Lai nopirktu spaini kartupeļu un kaut miziņas iestādītu, jo taču jādomā par nākamo ziemu, mamma atdeva vispirms savus apģērba gabalus: mētelīti, kažoku, tad pulkstentiņu un laulības gredzenu.”

Būdama bērns, Elvīra Sebris piedzīvoja nometinājumā sūro realitāti. Lai gan ir grūti iedomāties, nometinājumā bērni darīja tos pašus darbus, kurus veica viņu vecāki. Elvīrai nācās ganīt mājlopus un strādāt uz lauka. Viņa to darīja, lai palīdzētu mātei, kura sāka palikt vārgāka un slimoja. Jānis Sebris, būdams vecāks un vīrietis, nosūtīts mežā, cirst un apstrādāt cirsmu.

“Tai pavasarī vēl viņa ganīja tās aitas un pa to taigu, pa tām taigas pļaviņām un es arī gāju, pēc stundām es gāju palīgā mammai.

Elvīra Sebre gāja arī skolā nometinājuma vietā. Skola bija obligāta, tā bija septiņu klašu skola. Tomēr ceļš uz skolu un no skolas bija smags. Elvīra savās atmiņās stāsta par dienu, kad devās kārtot savus sestās klases eksāmenus.

“Tas bija 28. maijs, es atceros, kad mēs nācām no tās Tarskas mājās. Tad mēs pirmos 10 kilometrus bijām nogājuši…”

Darba slogs un mācīšanās smagums nebija vienīgās lietas, kuras piemeklēja Elvīru Sebris un viņas ģimeni. 1953. gadā pēc eksāmeniem, atgriežoties no skolas, Elvīra redzēja, kā viņas māte tiek aizvesta prom. Pēc pāris dienām Elvīras Sebris māte nomira no tuberkulozes.

Ir pagājuši 50 gadi, bet es redzu viņas seju, viņas acis. Un es vēl piegāju, tad viņa, viņa vēl iespieda man saujā maizes kancīti, ko bija paņēmusi sev ceļam. Nu un tad mēs, es pašlaik graizīju tos kartupelīšus, kad ienāca brālis. Un tā viņš atspiedās pret sienu un sāka skaļi raudāt. Tad jau es sapratu, kas ir noticis. Tas bija 1. jūnijs, tad jau mammīte bija. Un tā diagnoze bija ātrais dilonis.”

1954gadā sākās deportēto izsūtīto cilvēku atbrīvošana. Atbrīvoja arī bērnus līdz 16 gadiem. Elvīra Sebris atbrīvota 1955. gadā un pēc atgriešanās Latvijā viņai, nācās atsākt mācības skolā Gulbenē. Grūtības sagādāja mācību turpināšana, jo Latvijā atgriezās mācību gada vidū. Tomēr bez problēmām spēja nokārtot eksāmenus. Piedzīvotais un izjustais nometinājumā Elvīru Sebris nepameta visus gadus pēc atgriešanās Latvijā.

1928. gada 7-gadīgas skolas atklāšana Mālmuižā. Trešajā rindā no kreisās trešā Zenta Sebre. Ceturtā rinda no kreisās otrais Eduards Sebris.

Elmāra Sebris iesvētības 1948. gada 28. jūlijā Sebris ģimenes mājās “Zelleņi”.

Pirmajā rindā no labās trešā Elvīra Sebre

Otrā rindā no kreisās piektais Elmārs Sebris (ar ziediem)

Pēdējā rindā no labās trešais Jānis Sebris

Tomskas apgabala Parabeļas rajona Novikova 1955. gads. No kreisās trešā Elvīra Sebre.

Tomskas apgabala Parabeļas rajona Novikovas sādžas 7-gadīgas skolas 6. klases skolnieki 1955. gads.

Pirmā rinda no kreisās pirmā Elvīra Sebris.

 

Jānis Sebris Ameličā 1954. gadā.

Meža darbos nodarbinātie latvieši Ameličā.

No kreisās Jānis Salaks, Guna Baltiņa Jānis Sebris.

 

 

Citas aktualitātes

Latvijas Okupācijas muzeja jaunā nodarbība „Gara spēka Atmoda”2021. gada 14. aprīlis
Muzeja Izglītības nodaļa ir sagatavojusi jaunu tiešsaistes nodarbību „Gara spēka Atmoda”, kurā runās ar...
Mērijas Stakles kabatlakatiņa stāsts2021. gada 14. aprīlis
Mērijas Stakles kabatlakatiņš ir viens no pirmajiem un simboliskākajiem priekšmetiem Latvijas Okupācijas muzeja...
Tiešsaistes nodarbība skolēniem – „Padomju deportācijas: Ar bērna acīm”2021. gada 9. aprīlis
Martā, pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas, Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības nodaļa aicināja 8. – 12....
Piedāvājam iegādāties Latvijas Okupācijas muzeja izdoto grāmatu "Ar bērna acīm" 2021. gada 29. marts
Latvijas Okupāciojas muzejs izdevis grāmatu “Ar bērna acīm”. Izdevums veidots, izmantojot divu 1949. gada...