Latvijas Okupācijas muzejs 6. jūlijā Stūra mājas pagalmā rīkoja piemiņas brīdi 1941. gadā nogalinātajiem komunistu režīma upuriem, kas pārapbedīti dus Rīgas Meža kapu “Baltajos krustos”. Sarīkojumā par jaunākajiem atklājumiem stāstīja čekas noziegumu pētniece, Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane un dziedāja vīru kopa “Vilki”. Bija apskatāma arī Okupācijas muzeja veidotā ceļojošā izstāde “Par mums vēl ilgi zeme skums”, kas veltīta 99 komunistiskā terora upuriem, ko čekisti nošāva un apraka Rīgas Centrālcietumā.
Latvijā padomju okupācijas pirmo gadu no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada 1. jūlijam mēdz dēvēt par “Baigo gadu”. Šī viena gada laikā komunistiskā režīma represīvā iestāde — čeka — arestēja vismaz 3745 Latvijas pilsoņus, bet nogalināja — 400. Arestēto civiliedzīvotāju beztiesas nošaušana Centrālcietumā bija viens no pēdējiem komunistiskā režīma noziegumiem 1941. gadā.
Noziegums sāka atklāties pēc padomju varas bēgšanas — 1. jūlijā, kad Rīgu pārņēma vācu karaspēks. Atrokot bedres, Centrālcietumā tika atrasti 98 nošauti vīrieši (vienu atrada vēlāk), no kuriem drīz atpazina 69. Šī informācija tā arī palika, nepapildināta līdz mūsdienām. Jaunākās izpētes gaitā ir izdevies iegūt biogrāfiskas ziņas par lielāko daļu bojāgājušajiem. Nogalināto vidū bija 79 latvieši, 7 krievi, 6 ebreji, 4 vācieši, 1 polis un 1 norvēģis. Vienā gadījumā tautība nebija nosakāma. Pēc ekshumācijas, 1941. gada 6. jūlijā nogalināto mirstīgās atliekas guldīja Meža kapos, aizsākot „Balto krustu” kapulauka vēsturi. „Baltajos krustos” guldīti vēl līdz pat 1944. gadam masu kapos atrastie komunistiskā terora upuri. To skaits pēc aptuvenām aplēsēm ir ap 120.
