X

Aktualitātes

18 okt 2017 Vācu valodas dienas muzejā: ekskursija plkst. 14.00 25 okt 2017 Tālākizglītības kursi skolotājiem „Dzīve Latvijas PSR" 1 – 1 nov 2017 Piemiņas vietu ceļveža pa Rīgu un Rīgas apkārtni atvēršana 1 nov 2017 Tālākizglītības kursi skolotājiem „Dzīve Latvijas PSR"
Kalendāra arhīvs »
Aizkustinošs smilšu kino

Aizkustinošs smilšu kino "Ar bērna acīm"

2017. gada 10. augusts

1949. gada marta deportācijas bija viens no ļaunākajiem padomju okupācijas varas noziegumiem pret Latvijas tautu. Prom no Latvijas uz Sibīriju aizveda 2,2% no visiem iedzīvotājiem. Starp izvedamajiem bija arī 4. klases skolnieces Nitas Plezeres ģimene — vecāki Alma un Kārlis, brālis Dzintars un māsa Anna. No deportācijām gandrīz nemaz nav fotoattēlu, jo padomju represīvās iestādes stingri uzmanīja, lai cilvēki izvešanu nefotografē. Bet Nita bija tikai bērns un savas dzīves īstenību attēloja zīmējumos. Viņa tos sūtīja uz Latviju krustmātei kā pastkartes. Tagad zīmējumi glabājas Latvijas Okupācijas muzejā.
Ņemot Nitas zīmējumus par pamatu, māksliniece Guna Zandere muzejā radīja priekšnesumu “Ar bērna acīm”, kas tika veidots īpašā smilšu kino tehnikā.

 

No Nitas – pilnajā vārdā Benitas Eglītes, dzim. Plezeres — atmiņām, kas pierakstītas 1996. gadā.

Par deportācijas dienu:

 “Bija pirmā skolas brīvlaika diena, visi vēl gulējām. Agrs rīts. Tad, kad pamodināja, skatāmies – stāv tādi mongoļu tipa cilvēki ar šautenēm un ātri, tikai 20 minūtes dod laiku saģērbties, kaut ko paņemt līdzi. Visi bijām uztraukušies, neko nedarām, viņi tik skubina - ātrāk, ātrāk, nav ko jums te sēdēt pošieties... Nu ko mēs, katrs to, kas bija tāds pie rokas, paņēmām un gājām uz mašīnu.”

Par skolas dzīvi Omskas apgabala, Odesas rajona, Odesas ciema skolā:

“...mēs bijām vienā klasē četri latvieši - tikai krieviski savā starpā. Vieni bija tādi, laikam nacionāli noskaņoti, kas nekautrējās un vienmēr kaut ko uzprasīja pa latviski, tad mēs pilnīgi mukām.... domājām nevar tam tuvoties, tas atkal runās latviski.”

 Par atgriešanos Latvijā:

” ...Pamazām sāka atlaist. Uzreiz viena ģimene dabūja atļauju 1956. gada sākumā. Tad mēs visi sakustējāmies: kā tas ir, ka dažiem ir atļauja, bet mums nav. Es gan sāku jau prasīties, kad vidusskolu pabeidzu. Te bija tantes Rīgā. Domāju, ka es varu dzīvot pie viņām un studēt Latvijā. Bet Omskā pateica - jūs ar ģimeni atbraucāt, ar ģimeni aizbrauksiet. Nu tad es tur iestājos Omskas universitātē, bet pēkšņi oktobrī dabūjām atļauju, ka varam izbraukt.”

Citas aktualitātes

Publicējam 1945/46. gadā mirušo un Lommelē (Beļģijā) apbedīto latviešu karagūstekņu sarakstu2017. gada 15. augusts
Muzeja speciālisti, pēc ekspedīcijas uz Lommeles (pilsēta Beļģijā) Vācu militāro kapsētu (German military cemetery), ir...
Tālākizglītības kursi skolotājiem „Dzīve Latvijas PSR"2017. gada 4. oktobris
Ņemot vērā lielo dalībnieku skaitu, pieteikšanās kursiem beigusies! Lai palīdzēt izprast vēstures...
Latvijas tēlnieku idejas konkursam par pieminekli latviešu leģionāriem2017. gada 13. oktobris
Okupācijas muzejs ir izlicis publiskai apskatei tēlniecības darbu metus, kuri bija iesniegti konkursā par piemiņas zīmi...
Muzejā atvēra Timotija Snaidera grāmatu "Par tirāniju"2017. gada 11. oktobris
Pirmdien 16. oktobrī muzejā tika atvērta pazīstamā ASV vēsturnieka Timotija Snaidera grāmata "Par tirāniju. Divdesmitā gadsimta...