X

Aktualitātes

11 – 17 dec 2017 Grāmatu izpārdošanas tirdziņš no 11. līdz 17. decembrim
Kalendāra arhīvs »
Aizkustinošs smilšu kino

Aizkustinošs smilšu kino "Ar bērna acīm"

2017. gada 10. augusts

1949. gada marta deportācijas bija viens no ļaunākajiem padomju okupācijas varas noziegumiem pret Latvijas tautu. Prom no Latvijas uz Sibīriju aizveda 2,2% no visiem iedzīvotājiem. Starp izvedamajiem bija arī 4. klases skolnieces Nitas Plezeres ģimene — vecāki Alma un Kārlis, brālis Dzintars un māsa Anna. No deportācijām gandrīz nemaz nav fotoattēlu, jo padomju represīvās iestādes stingri uzmanīja, lai cilvēki izvešanu nefotografē. Bet Nita bija tikai bērns un savas dzīves īstenību attēloja zīmējumos. Viņa tos sūtīja uz Latviju krustmātei kā pastkartes. Tagad zīmējumi glabājas Latvijas Okupācijas muzejā.
Ņemot Nitas zīmējumus par pamatu, māksliniece Guna Zandere muzejā radīja priekšnesumu “Ar bērna acīm”, kas tika veidots īpašā smilšu kino tehnikā.

 

No Nitas – pilnajā vārdā Benitas Eglītes, dzim. Plezeres — atmiņām, kas pierakstītas 1996. gadā.

Par deportācijas dienu:

 “Bija pirmā skolas brīvlaika diena, visi vēl gulējām. Agrs rīts. Tad, kad pamodināja, skatāmies – stāv tādi mongoļu tipa cilvēki ar šautenēm un ātri, tikai 20 minūtes dod laiku saģērbties, kaut ko paņemt līdzi. Visi bijām uztraukušies, neko nedarām, viņi tik skubina - ātrāk, ātrāk, nav ko jums te sēdēt pošieties... Nu ko mēs, katrs to, kas bija tāds pie rokas, paņēmām un gājām uz mašīnu.”

Par skolas dzīvi Omskas apgabala, Odesas rajona, Odesas ciema skolā:

“...mēs bijām vienā klasē četri latvieši - tikai krieviski savā starpā. Vieni bija tādi, laikam nacionāli noskaņoti, kas nekautrējās un vienmēr kaut ko uzprasīja pa latviski, tad mēs pilnīgi mukām.... domājām nevar tam tuvoties, tas atkal runās latviski.”

 Par atgriešanos Latvijā:

” ...Pamazām sāka atlaist. Uzreiz viena ģimene dabūja atļauju 1956. gada sākumā. Tad mēs visi sakustējāmies: kā tas ir, ka dažiem ir atļauja, bet mums nav. Es gan sāku jau prasīties, kad vidusskolu pabeidzu. Te bija tantes Rīgā. Domāju, ka es varu dzīvot pie viņām un studēt Latvijā. Bet Omskā pateica - jūs ar ģimeni atbraucāt, ar ģimeni aizbrauksiet. Nu tad es tur iestājos Omskas universitātē, bet pēkšņi oktobrī dabūjām atļauju, ka varam izbraukt.”

Citas aktualitātes

Okupācijas muzeju apmeklē Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs2017. gada 13. decembris
13. decembrī Latvijas Okupācijas muzeju apmeklēja Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs V.E. Andrijs Parubijs...
Okupācijas muzejā sācies grāmatu izpārdošanas tirdziņš2017. gada 11. decembris
Okupācijas muzeja grāmatu veikalā atklāts ikgadējais grāmatu izpārdošanas tirdziņš. Piedāvājumā būs grāmatas...
Noslēgušies semināri "Fakti un maldināšana - Latvijas vēstures atspoguļojums medijos"2017. gada 13. decembris
Latvijas Okupācijas muzejs sadarbībā ar Sociālās Atmiņas pētniecības centru decembrī rīkoja trīs reģionālos seminārus par...
Konkurss skolēniem „Cilvēki – Latvijas novadu dārgumi”2017. gada 9. novembris
Aicinām skolēnus pastāstīt sev nozīmīga cilvēka dzīvesstāstu un piedalīties konkursā „Cilvēki – Latvijas novadu...