X

Aktualitātes

Kalendāra arhīvs »
6. jūlijā Okupācijas muzejs godināja 1941. gadā čekas nogalināto Latvijas iedzīvotāju piemiņu

6. jūlijā Okupācijas muzejs godināja 1941. gadā čekas nogalināto Latvijas iedzīvotāju piemiņu

2020. gada 2. jūlijs


Latvijā padomju okupācijas pirmo gadu no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada jūlija sākumam mēdz dēvēt par “Baigo gadu”. Šajā apmēram gadu ilgajā posmā okupācijas vara politiskā režīma nomaiņu ieviesa ar smagām represijām pret Latvijas iedzīvotājiem. Līdzās masu deportācijai, ko sarīkoja 14. jūnijā, arī visa gada laikā notika Latvijas iedzīvotājiem aresti un  nogalināšana. Līdz šim ir zināms par vismaz 3745 Latvijas iedzīvotāju arestiem un 400 nogalināšanas gadījumiem.

Arestēto civiliedzīvotāju beztiesas nošaušana Centrālcietumā bija viens no pēdējiem komunistiskā režīma noziegumiem 1941. gadā. Īsi pirms okupācijas varas bēgšanas uz Padomju savienību, Valsts drošības tautas komisārs Semjons Šustins uzrakstīja rezolūciju uz apcietināto saraksta: „Sociālās bīstamības dēļ – visus nošaut“. Šie cilvēki bija arestēti dažas dienas pirms kara un tos vairs nevarēja paspēt aizvest uz Krieviju. Tā saucamais Šustina saraksts un arī otrs saraksts, ko parakstījis čekas izmeklēšanas daļas priekšnieks Jānis Vēvers, tagad atrodas Latvijas Okupācijas muzeja krājumā.

Noziegums Centrālcietumā atklājās pēc padomju varas bēgšanas — 1941. gada 1. jūlijā, kad Rīgu ieņēma vācu karaspēks. 4. jūlijā, atrokot  divas bedres cietuma teritorijā,  tika atrasti 98 nošauti vīrieši, no kuriem drīz atpazina 69. Vienu vīrieti atrada vēlāk. Nogalināto cilvēku mirstīgās atliekas 6. jūlijā guldīja Rīgas Meža kapos, aizsākot veidot Balto krustu kapulauku. Informācijas par pārējiem nogalinātajiem nebija līdz 2013. gada Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane sāka savu pētījumu. Viņai ir izdevies uzzināt visu bojā gājušo vārdus, papildināt biogrāfiskas ziņas un iegūt lielākās daļas bojā gājušo cilvēku fotogrāfijas. Nogalināto vidū bija 78 latvieši, 7 krievi, 7 ebreji, 4 vācieši, 1 polis un 1 norvēģis. Vienā gadījumā tautība nebija nosakāma.

2006. gadā Balto krustu kapulaukā atklāja memoriālu Ēna, ko projektēja arhitekte Marta Daugaviete un Somijas granītā iemiesoja tēlnieks Jānis Karlovs. Ik gadu 6. jūlijā Baltajos krustos un pēdējos gados arī Stūra mājā notiek atceres sarīkojumi. Šogad Latvijas Okupācijas muzejs aicināja godināt nogalināto piemiņu, ņemot vērā epidemioloģisko drošību, un individuāli nolikt ziedus piemiņas vietā.


Kartē iezīmēta Balto kurstu atrašanās vieta Meža kapos

Citas aktualitātes

Izstāde "Latvijas traģēdija. 1941" Kanādas bruņoto spēku bāzē Petavavā2020. gada 25. novembris
No 2020. gada 16. līdz 20. novembrim  Latvijas Okupācijas muzeja un muzeja "Ebreji Latvijā" kopīgi veidotā...
Piedāvājam piekto video stāstu sērijā "Bērnība. Pieci stāsti par."2020. gada 27. oktobris
Latvijas Okupācijas muzejs izveidojis video stāstu sēriju “Bērnība. Pieci stāsti par”, kurā izmantotas muzeja...
Tiesu medicīnas eksperti pēta Stūra mājas šautuves telpu2020. gada 20. novembris
2020. gada 12., 13. un 20. novembrī bijušajā Valsts drošības komitejas ēkā jeb Stūra mājā Brīvības ielā 61,...
Sveicam Latvijas Republikas 102. dzimšanas dienā!2020. gada 18. novembris
Brīvības piemineklis 1943. gada 18. novembris Brīvības piemineklī atklāja 1935....