X

Aktualitātes

Kalendāra arhīvs »
6. jūlijā Okupācijas muzejs godināja 1941. gadā čekas nogalināto Latvijas iedzīvotāju piemiņu

6. jūlijā Okupācijas muzejs godināja 1941. gadā čekas nogalināto Latvijas iedzīvotāju piemiņu

2020. gada 2. jūlijs


Latvijā padomju okupācijas pirmo gadu no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada jūlija sākumam mēdz dēvēt par “Baigo gadu”. Šajā apmēram gadu ilgajā posmā okupācijas vara politiskā režīma nomaiņu ieviesa ar smagām represijām pret Latvijas iedzīvotājiem. Līdzās masu deportācijai, ko sarīkoja 14. jūnijā, arī visa gada laikā notika Latvijas iedzīvotājiem aresti un  nogalināšana. Līdz šim ir zināms par vismaz 3745 Latvijas iedzīvotāju arestiem un 400 nogalināšanas gadījumiem.

Arestēto civiliedzīvotāju beztiesas nošaušana Centrālcietumā bija viens no pēdējiem komunistiskā režīma noziegumiem 1941. gadā. Īsi pirms okupācijas varas bēgšanas uz Padomju savienību, Valsts drošības tautas komisārs Semjons Šustins uzrakstīja rezolūciju uz apcietināto saraksta: „Sociālās bīstamības dēļ – visus nošaut“. Šie cilvēki bija arestēti dažas dienas pirms kara un tos vairs nevarēja paspēt aizvest uz Krieviju. Tā saucamais Šustina saraksts un arī otrs saraksts, ko parakstījis čekas izmeklēšanas daļas priekšnieks Jānis Vēvers, tagad atrodas Latvijas Okupācijas muzeja krājumā.

Noziegums Centrālcietumā atklājās pēc padomju varas bēgšanas — 1941. gada 1. jūlijā, kad Rīgu ieņēma vācu karaspēks. 4. jūlijā, atrokot  divas bedres cietuma teritorijā,  tika atrasti 98 nošauti vīrieši, no kuriem drīz atpazina 69. Vienu vīrieti atrada vēlāk. Nogalināto cilvēku mirstīgās atliekas 6. jūlijā guldīja Rīgas Meža kapos, aizsākot veidot Balto krustu kapulauku. Informācijas par pārējiem nogalinātajiem nebija līdz 2013. gada Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane sāka savu pētījumu. Viņai ir izdevies uzzināt visu bojā gājušo vārdus, papildināt biogrāfiskas ziņas un iegūt lielākās daļas bojā gājušo cilvēku fotogrāfijas. Nogalināto vidū bija 78 latvieši, 7 krievi, 7 ebreji, 4 vācieši, 1 polis un 1 norvēģis. Vienā gadījumā tautība nebija nosakāma.

2006. gadā Balto krustu kapulaukā atklāja memoriālu Ēna, ko projektēja arhitekte Marta Daugaviete un Somijas granītā iemiesoja tēlnieks Jānis Karlovs. Ik gadu 6. jūlijā Baltajos krustos un pēdējos gados arī Stūra mājā notiek atceres sarīkojumi. Šogad Latvijas Okupācijas muzejs aicināja godināt nogalināto piemiņu, ņemot vērā epidemioloģisko drošību, un individuāli nolikt ziedus piemiņas vietā.


Kartē iezīmēta Balto kurstu atrašanās vieta Meža kapos

Citas aktualitātes

Noslēgumam tuvojas konstrukciju izbūves darbi Okupācijas muzeja kompleksā2020. gada 11. augusts
“Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā turpinās darbi Strēlnieku laukumā 1, Rīgā. Vienlaikus ar atjaunoto...
Cilvēcības vēstnese necilvēcīgā laikā. Lidijai Lasmanei - 952020. gada 30. jūlijs
“Viņa ir patriotisma paraugs un cilvēcības vēstnese necilvēcīgā laikā” – tā par Lidiju Lasmani - Doroņinu...
Kursi skolotājiem: „Ceļš uz Latvijas neatkarības atjaunošanu: “ATMODA”, LTF, čeka un “Radio Brīvā Eiropa””2020. gada 3. augusts
Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības nodaļa organizē pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus 2020. gada 18....
In memoriam Ilze Schwartz (1935.- 2020.)2020. gada 27. jūlijs
Muzeja ilggadēja atbalstītāja, Muzeja atbalsta fonda Amerikā (OMFA) agrākā vadītāja Ilze K. (Knezinskis) Schwartz...