X

Aktualitātes

Kalendāra arhīvs »
2018. - Latvijas Okupācijas muzeja 25. jubilejas gads

2018. - Latvijas Okupācijas muzeja 25. jubilejas gads

2018. gada 27. februāris

2018. gada 1. jūlijā apritēs 25 gadi, kopš dibināts Latvijas Okupācijas muzejs un atvērta pirmā muzeja izstāde. Atzīmējot apaļo jubileju, laikrakstos "Brīvā Latvija" un "Laiks" gada garumā tiks publicēta rakstu sērija "Okupācijas muzeja gariņš stāsta" par muzeja tapšanu un attīstību. Piedāvājam tos lasīt arī šeit.

1. KĀ TAS VISS SĀKĀS

Te Latvijas Okupācijas muzeja gariņš. Kas tas, kas viņš, jūs jautāsit? Vai gaidījāt spoku? Nu jā, vecās ēkās, it sevišķi pilīs, palaikam dzīvo spoki. Arī Muzeja ēkā bieži spokojas Ļeņins. Un nu jau 170 gadus Eiropā un pasaulē apkārt klīst Marksa un Engelsa palaistais komunisma rēgs. Hitlera nacisma parādība it kā bija izdzēsta, bet nupat liekas, ka varbūt ne gluži un ne visai. Visas šīs būtnes ir nemateriālas, bet cilvēku iztēlē tomēr dzīvas un – nepatīkamas. Man Muzejā dzīvojot, gadījies arī ar tām satikties. Brrrr. Jo, lai gan arī nemateriāls, es esmu labais gariņš, kurš nevienu nebaida un nevienu neapdraud, kurš negrasās pasauli mainīt, bet kurš – pats neredzams – redz visu, kas Muzejā noticis un notiek, kurš Muzejam dzīvo līdzi priekos, bēdās, darbos un reizēm arī nedarbos. Lasīt tālāk

2. 0 – 1 – 10 000 – 100 000 – 1 000 000 – 10 000 000

Pat man kā gariņam, aizraujas elpa, domājot par to, kā Latvijas Okupācijas muzejs audzis pirmajos 25 gados. Esmu mazliet ieskatījies skaitļos – apreibinoši.

Jāsāk no nulles. Iesākumā nebija nekā. Ar neko jāsāk visi salīdzinājumi. Vispirms jau cilvēki. Vispirms nāca viens ar savu ideju, tad divi, trīs, daudzi. Ir apbrīnojami, cik ātri Muzeja ideja apgaroja citus. Profesors Paulis Lazda to izstāstīja Gundegai Michelei, Rūsiņam Albertiņam, Richardam Pētersonam, Annai Zoldnerei, citiem un citi cits citam, trimdas un Latvijas cilvēkiem. Dibinātāji bija 11, bet drīz jau to bija desmiti, simti. Lasīt tālāk

3. OMF, OM, LOM, OMFA, OMB, LOMB

Pirms nedēļas biju klāt Latvijas Okupācijas muzeja biedrības biedru sapulcē. Būtu jāsaīsina LOMB, bet parasti saka OMB. Es kā sava veida Muzeja vēsturnieks atkal atceros, kā šie akronīmi sākās un veidojās un kādi tie laika gaitā bijuši.

Oficiāli 1993. gada 6. maijā 11 dibinātāji nenodibināja vis Muzeju, bet "Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja fondu." Es esmu redzējis dokumentu. Melns uz balta. Un to īsi apzīmēja ar trim burtiem OMF.  Būtu jau savādi: L50GOMF vai, ja lietotu romiešu ciparu 50 vietā, LLGOMF. Toreiz saprāts vadīja muzeja tēvus un mātes. Lasīt tālāk


4. MELNĀ KASTE UN TĀS ĻEŅINA SPOKS

Ēka blakus Rīgas Rātslaukumam daudziem nepatika un to saukāja par "melno kasti." Vēl ļaunāk – par "melno bleķa kasti." Bet tā līdz 2012. gadam bija manas mājas. Tur es dzīvoju līdzi Latvijas Okupācijas mūzeja ļaudīm. Īstenībā viņiem tas nebija viegli. Kā tiem nācās spiesties un saspiesties! Pat man kā garam pagraba telpās reizēm sāka trūkt gaisa. Lasīt tālāk

5. BITES OKUPĀCIJAS MUZEJĀ

Bites, jūs jautāsit? Jā, arī es nevarēju ticēt. Bet vienu dienu Latvijas Okupācijas muzeja pagaidu mājvietas vestibilā ieradās bišu strops ar visām bitēm! Viņas gan nelidoja apkārt, jo ir cieši piestiprinātas pie stropa. Bet bites gan. Bišu gari bronzā.

Par bitēm savs stāsts. Ne par medu, bet par latviešu leģionāriem un viņu likteni. Man it bieži gadās ar viņu gariem satikties muzeja krātuvēs, kur guļ viņu atmiņu stāsti un piemiņas lietas. Lasīt tālāk


6. PAR NĀKOTNES NAMU

Nejaušs viesis to varbūt nepamana, bet šajās dienās Muzeja saimē es jūtu tādu kā pacilājumu, un ne tikai par Zedelgemas bitēm, kas te spieto.

Ieklausoties sarunās saprotu: runā par celtniecību. "Valsts nekustamie īpašumi" esot iekustējušies. Noslēgts konkurss un izlemts, kas cels Nākotnes Namu. Jau vasarā varētu pamatakmenī guldīt kapsulu ar vēstījumu nākotnei. Būšot tajā arī visu to vārdi, kuri ziedojuši, lai Nākotnes Namā varētu iekārtot jauno ekspozīciju, darba telpas un krātuves. Lasīt tālāk

7. TOP LATVIJAS SIMTGADES STĀSTS

Jau stāstīju, ka top jaunā Mūzeja ekspozīcija. Liekas: tā jau tik ilgi tapusi, ka kļuvusi veca. Atceros, kā viss sākās pirms 12 gadiem. Nolēmu paskatīties pār plecu plānotājiem, un sev par prieku atklāju, ka palikuši gan toreiz tapušie apveidi un stāsts, bet daudz kas tomēr ir stipri citāds un daudz kas nācis klāt. Un tas, kas redzams, neesot arī vēl pats pēdējais, man iečukstēja mākslinieks. Šoreiz pastāstīšu par Latvijas pirmo neatkarības laiku. Lasīt tālāk

8. KĀ LAKATIŅŠ NO MŪZEJA NONĀCA MEMORIĀLĀ

Mūzeja krājumos glabājas daudz piemiņas lietu. Tās Mūzejam parasti dāvinājuši cilvēki, kam tā bijušas dārgas, bet ar kuŗām viņi gatavi dalīties. Tā Mūzejā nonāca Mērijas Stakles lakatiņš ar viņas stāstu.

Mēriju no Latvijas izsūtīja uz Sibīriju lielajā 1949. gada 25. marta deportācijā. Lasīt tālāk

9. DIVI GRAŠI, DAUDZ DOLĀRU UN LATU PIEMIŅAI

Es jau domāju, ka tas piesaistīs jūsu uzmanību. Kā no diviem grašiem radīsies daudz dolāru un latu? Te gan runa par diviem grašiem ar lielo G, par Birutu un Augustu Grašiem. Viņi 2007. gadā iecerētajam Nākotnes Namam ziedoja $ 100 000 jeb toreiz 52 000 latu Birutas 1941. gadā deportēto radinieku Mārtiņa Leģera un Zonbergu ģimenes piemiņai. Lasīt tālāk 

10. LATVIEŠU LEĢIONĀRI LATVIJAS OKUPĀCIJAS MŪZEJĀ

Atceros, kā reizi pirms cikcikiem gadiem, jā gan – 2003. gadā, vecajā Mūzeja ēkā bija uzbūvēts bērza sprunguļu ceļš. Tādus būvēja latviešu kaŗavīri 2. pasaules kaŗa frontē pie Volchovas. Tas tur tālu ziemeļos, purvos pie Ļeņingradas. Lasīt tālāk

11. UZ SIBĪRIJU, UZ MŪŽU …

Marta beigās man Mūzejā vienmēr daudz draugu. Nupat bija latviešu leģionāri. Tagad sāk ierasties lielās 1949. gada 25. marta deportācijas gari, kuŗu ir daudzum daudz. Arī šogad – tieši Pūpolsvētdienā! – būs gājiens no Mūzeja vecās ēkas uz Brīvības pieminekli. Pēc tam daudzi atnāks uz mūsu pagaidu telpām Raiņa bulvārī, lai sasildītos un pabūtu kopā ar savējo atmiņām un gariem. Nav jau daudz viņu palicis, bet Mūzejā glabājas viņu un jau aizgājušo atmiņas – uz mūžu. Lasīt tālāk

12. SKOLĒNI, DEPUTĀTI UN LATVIJAS DĀRGUMI MŪZEJĀ

Pavasarim atnākot un gāju putniem atgriežoties, arī Mūzeja pagaidu mītnē es vēroju lielāku rosību. Šaurajā vestibilā reizēm pat gariņam ir grūti izspraukties cauri skolēnu bariem. Te no Liepājas, te no Preiļiem, te tepat no Rīgas. Kādreiz viņi sēdēja un mācījās izstāžu zālē. Tagad pagrabā iekārtota atsevišķa istaba, kur arī var darboties. Kad uzbūvēs Nākotnes Namu, būs pavisam lieliski, jo skolēniem būs atsevišķa mācību telpa blakus izstāžu zālēm. Mūzejs ir lepns par savu Izglītības nodaļu. Lasīt tālāk

13. MUZEJA LABIE GARIŅI – GIDI

Kā jau gariņi, viņi ir visur un dara gan redzamus, gan nepamanītus labus darbus. Tie ir Mūzeja gidi. Viņi gan nāk un iet – cik gan viņu nav bijis gadu gaitā! – bet viņi vienmēr ir. Viņi Mūzeja viesus laipni sagaida pie durvīm. Viņi vada viesu grupas ekspozīcijā. Viņi darbojas ar skolēnu klasēm. Viņi ir tik dažādi un runā tik dažādās valodās! Kaut lielākā tiesa viņu ir jauni, viņi ir gudri un prot labi izstāstīt vēsturi. Gribas gandrīz teikt, ka bez viņiem Mūzejs nebūtu tas, kas tas ir. Viņi ir sava veida asinsrite. Lasīt tālāk

14. VIŅI NĀK NO VISĀM PASAULES MALĀM!

Viņi – tie ir Mūzeja apmeklētāji. Ieejas gaitenī viņi var saspraust krāsainas adatiņas pasaules kartē, lai atzīmētu vietas no kuŗām nākuši. Ir no visiem kontinentiem. Visvairāk jau no Eiropas – tur adatiņu tik biezs, ka pietrūkst vietas. Arī ASV, Kanādā un Austrālijā netrūkst. Daudzas no tām sasprauduši trimdas latvieši. Pat Japānā un Krievijā adatiņas. Antarktīdā – nav. Lasīt tālāk 

15.JAPĀNAS ĶEIZARS UN ĶEIZARIENE

Reizēm aizmirstas, ka Mūzejs iekļauts Latvijas Valsts protokolā. Tas nozīmē, ka augstiem Latvijas viesiem piedāvā apmeklēt Mūzeju, lai viņus iepazīstinātu ar Latvijas okupācijas vēsturi. Man patīk būt klāt visā procesā, jo nav jau tā, ka augstie viesi vienkārši ienāk un piesakās. Vispirms ierodas delegācija no vēstniecības un pārrunā apmeklējuma norises gaitu.  Ko mēs rādīsim, kur stāvēs prese, kur parakstīsies augsto viesu grāmatā, ko svarīgi ievērot.  Parasti visam jānotiek 25 minūtēs.  Precīzi! Pirms apmeklējuma Mūzejs jāslēdz, un to pārmeklē drošības dienesta ļaudis ar sunīšiem. Viss ļoti nopietni – pēc protokola. Par šiem apmeklējumiem var daudz stāstīt, un es neskopošos, bet šoreiz par vienu, kas man pašam likās ļoti aizkustinošs. Lasīt tālāk

16. MAINĪGAIS MAIJA MĒNESIS MŪZEJĀ

Mani šogad atkal aicina uz Valpurģu nakts svinībām Brokena kalnā Vācijā. Bet ne man tā īsti ar raganām, ne velniem. Tur jau drīzāk vieta Ļeņina un Staļina spokiem kā Hitlera viesiem.

Brīnums gan, ka viņi pēc tādām 30. aprīļa nakts dzīrēm būtu gatavi 1. maija mītiņiem un gājieniem Starptautiskajā strādnieku dienā, sarkaniem karogiem plīvojot un "Internacionālei" skanot. Piedodiet, tas gan attiecas uz Ļeņinu un Staļinu, un Mūzeja jaunajā ekspozīcijā netrūks piemēru, ar kādu "prieku" mēs piedalījāmies. Lasīt tālāk

17. ZEDELGEMAS BITES IR DUSMĪGAS

Grūti saprast. Zedelgemas leģionāru pieminekļa bites Mūzejā tādas nemierīgas. Varētu jau būt, ka pavasaris, kaut arī šogad pavēls. Bet savādi – no vienas puses priecīgs pacilājums, no otras – gandrīz vai dusmas. Pacilājums noteikti sakarā ar topošo Pieminekli brīvībai, ko Zedelgemā atklās 23. septembrī. Lasīt tālāk

18. Stop the Presses!
Uzmanību! Jaunas, vēl nebijušas ziņas! Avīzes speciālizlaidums. Jā, kādreiz tiešām avīzēs bija jaunākās ziņas. Tagad sanāk – vecākās ziņas, jo jaunākās jau sen izplatījušās pa visu pasauli gaismas ātrumā.
Kad jūs lasīsit šo stāstu, jūs jau droši vien zināsit: BEIDZOT Mūzeja Nākotnes Namam ir izvēlēts celtnieks. Un ja nu nezināt – stop the presses! Lasīt tālāk

19. Latviešu strēlnieku durkļi vecajā Mūzeja ēkā

Man visu laiku rūp, kas notiks ar gariem, gariņiem, spokiem un rēgiem vecajā Mūzeja ēkā, kad tā pārtaps Nākotnes Namā. Ne jau ar visiem viegli sadzīvot, un ceru, ka daži no tiem pratīsies aizvākties, bet ir arī daži, no kuŗiem negribas šķirties. Man liekas, ka latviešu strēlnieku gariem ir vieta arī Nākotnes Namā. Ceru, ka viņu pēdas saglabāsies un atgādinās ne tikai par strēlniekiem pašiem, bet arī par viņu lomu un likteni Latvijas vēsturē. Lasīt tālāk

20. Gandrīz vai gatavs tāds kā leļļu muzejs

Nu jau gandrīz klāt tas brīdis, kad pirmo lāpstu durs zemē un sāksies celtniecības darbi. Tāpēc ielidinājos apskatīties, kā veicas ar jaunās ekspozīcijas darbiem. Kad gatavs būs Nākotnes Nams, jābūt gatavai ekspozīcijai. Lasīt tālāk

21. Ieejam Gulaga sasalušajā ellē

Jā, tuvojas 14. jūnijs. To datumu 1941. gadā neviens nekad neizdzēsis no latviešu nācijas atmiņas. Jo tas bija pēkšņs, negaidīts kritiens Staļina Gulaga sasalušajā ellē. Lai ko varēja sagaidīt, kaut ko tik nežēlīgu nevarēja pat iztēloties. Bet padomju vara zināja, ka nepietiek tikai iznīcināt valsti, vajag iznīcināt arī tos, kuri šo valsti reiz vadīja, kuŗi varētu vadīt atkal. Lasīt tālāk

Citas aktualitātes

Vēsturniece Dreimane: deportāciju organizēja čekisti, nevis vietējie sarkanie aktīvisti2018. gada 14. jūnijs
Šī gada 14. jūnijā aprit pirmās Latvijas iedzīvotāju masveida deportācijas 77. gadskārta. No Latvijas tika izvesti 15 424...
Okupācijas muzejā notiks starptautisks seminārs “Valoda un valodniecība Latvijā: 1940.-1953. gads”2018. gada 11. jūnijs
Visi interesenti aicināti uz starptautisko semināru “Valoda un valodniecība Latvijā: 1940.-1953. gads”, kas notiks...
Četri muzeja darbinieki AABS konferencē Stanforda universitātē ASV2018. gada 4. jūnijs
No 1. līdz 3. jūnijam Stanforda universitātē ASV notika Baltijas Studiju veicināšanas apvienības (Association for the...
Deportāciju atceres dienā Okupācijas muzejā Ē. Vilsona monoizrāde „Mana Magadana”2018. gada 21. maijs
Ceturtdien, 14. jūnijā Latvijas Okupācijas muzejā, Raiņa bulvārī 7 notiks aktiera un režisora Ērika Vilsona monoizrāde...

Muzeja pastāvīgā ēka Latviešu strēlnieku laukumā
Muzeja pastāvīgā ēka Latviešu strēlnieku laukumā
Muzeja pastāvīgā ēka Latviešu strēlnieku laukumā
Muzeja pastāvīgā ēka Latviešu strēlnieku laukumā
Muzeja pastāvīgā ēka Latviešu strēlnieku laukumā
Muzeja pastāvīgā ēka Latviešu strēlnieku laukumā