X
Lūcija un Vitālijs  Rancāni

Lūcija un Vitālijs Rancāni

pašlaik pensionāri

„Nevis slinkojot un pūstot tautu labā godā ceļ’“ - šie Jura Alunāna vārdi nes sevī lielu nozīmi, jo, neko nedarot, neviens cilvēks vēl panākumus un atzinību nav guvis. Taču ir cilvēki, kuri ir darījuši daudz, bet par viņu nozīmi vēsturē neviens nerunā.

Es vēlos pastāstīt par tādiem cilvēkiem - saviem vecvecākiem - kuri nav slinkojuši un ar savu ieguldīto darbu ir spējuši padarīt savas apkaimes dzīvi labāku un interesantāku. Tieši šādi cilvēki ir valsts lielākā bagātība un vērtīgākā dāvana Latvijai simtgadē.

Aicinu jūs iepazīties ar manu vecvecāku devumu savai dzimtajai vietai, savam novadam.


Saistītie faili


Darba autors
Maija Laizāne

Skaties citus darbus

Zigrīda Dirnēna

Zigrīda Dirnēna Pensionāre, ārste Stāsts ir par manu vecmāmiņu un viņas dzīves grūtībām un sasniegumiem. Uzzināt vairāk »

Velta Kaņepēja

Velta Kaņepēja Pensionāre Veltu Kaņepēju izvēlējāmies, jo personīgi pazīstam (viņa ir mūsu Omīte). Esam daudz... Uzzināt vairāk »

Solveiga Pētersone

Solveiga Pētersone Folkloras skolotāja Mūsu Latvijas dārgums ir Solveiga Pētersone, jo viņa ir tā, kura vēl joprojām izkopj ... Uzzināt vairāk »

Silva Linarte

Silva Linarte Māksliniece, pedagoģe un novadpētniece Mēs izvēlējāmies Silvu Linarti, lai pastāstītu par viņas nozīmīgo ieguldījumu Daugavpils... Uzzināt vairāk »

Laimdota Mustermane

Laimdota Mustermane Savā laikā bija skolotāja Es izvēlējos rakstīts dzīvesstāstu par savu vecvecmāmiņu Laimdotu Mustermani, jo viņa bija... Uzzināt vairāk »

Aina Lakstīgala

Aina Lakstīgala Skolotāja Mēs izvēlējāmies rakstīt par Ainu Lakstīgalu, jo viņa ir mūsu vecvecāku paziņa un kaimiņiene.... Uzzināt vairāk »


Skatīt visus dārgumus
Latvijas Okupācijas muzejs
Eiropas Parlaents
Kultūras ministrija