Izstāde "... NE JAU UZ MŪŽU"

15.06.2015 - 18.11.2015

ATSTĀJOT LATVIJU 1944–1945

1944. gada vasarā Padomju Savienības karaspēks iebruka nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā. Sākās bēgļu gaitas un evakuācija. Līdz kara beigām ap 200 000 Latvijas iedzīvotāju – bēgļi un evakuētie, piespiedu darba strādnieki, koncentrācijas nometnēs ieslodzītie un karavīri – bija nonākuši ārpus Latvijas – Vācijā, Zviedrijā un vācu okupētajās teritorijās. Daļa gāja bojā karadarbībā un koncentrācijas nometnēs.

 

Pulstu ģimene – tēvs Augusts, meitas Biruta un Ērika, māte Marija vecākās meitas Birutas iesvētību dienā Rīgā 1943. gada 2. maijā.

Biruta Pulsts: “1944., 16. oktobrī, pirmdiena, pl. 11.05. Atrodamies kuģī. Nu esam reiz galīgi ceļā uz otro lielo “dzimteni”. Jušana ir visai bezjēdzīga, tomēr ja jau reiz visa tā jezga iesākta, tad vismaz pagaidām pūlos noturēties sparīgi virs ūdens. Ļoti atbaida tomēr darba jautājums. Bet varbūt tas nokārtosies tā nejauši labvēlīgi. Un, tomēr šausmīgi. [...] Un kāds vācietis uz klāja sāka stāstīt briesmu lietas par mūsu likteni, ka mēs vairs atpakaļ netikšot. Bet mums taču reiz jāatgriežas! Bet pagaidām te paliek bērnības zeme, te paliek viss, viss. Un kā mēs vēl klīdīsim pa Vāciju. Vispār mums ir pārāk nezināms liktenis”.

Māsas Biruta un Ērika Pulstes atstāja Latviju 1944. gada 16. oktobrī. Vecāki palika Latvijā. 21. oktobrī Biruta un Ērika ieradās Šnaidemīlē (Schneidemühl, tagad Pila (Piła) Polijā). Māsu tālākais ceļš veda uz Zalcburgu (Salzburg) Austrijā, bet novembrī viņas pārcēlās uz Augsburgu (Augsburg) Vācijā, kur strādāja par audējām mehāniskajā austuvē Nagler und Sohn līdz 1945. gada aprīlim.

1944. gada 24. oktobrī Šnaidemīles Darba pārvaldes izdota braukšanas atļauja māsām Birutai un Ērikai Pulstēm uz Zalcburgu.

Birutas un Ērikas Pulstu pieteikšanās anketa policijā Augsburgā 1944. gada 11. novembrī.

PĀRVIETOTĀS PERSONAS PĒCKARA EIROPĀ

 

Biruta Pulsts: “1945., 8. maijā, otrdiena, pl. 19.32. Miers, miers ir pasaulē. Vai tas var būt? Vismaz Eiropa ir karu pārtraukusi. [...] Lietas šādas, ka Amerika uzstādījusi Krievijai ultimātu – 10 dienu laikā viņai jāizšķiras atkāpties 1939. gada robežās vai sākt karu ar Ameriku. Tas nozīmētu arī mūsu zemei jākļūst atkal brīvai. Vai tiešām tik spīdošu nākotni drīkstētu cerēt?”

Pēc Otrā pasaules kara lielākā daļa latviešu bēgļu ieguva pārvietoto personu statusu (Displaced persons DP) un ap 120 000 latviešu dzīvoja bēgļu vajadzībām izveidotās nometnēs Rietumvācijā, Dānijā un Austrijā. Viņi nepakļāvās Padomju Savienības aicinājumiem atgriezties okupētajā dzimtenē, bet izvēlējās palikt trimdā. Padomju Savienības pārvaldītajos Vācijas, Polijas, Čehoslovākijas un Austrijas apgabalos palikušos latviešu bēgļus piespieda atgriezties Latvijā.

DP nometne Haunštetenē (Haunstetten) Vācijā. 1940. gadu otrajā pusē Rietumvācijā bija gandrīz trīs simti nometņu, kurās dzīvoja Austrumeiropas valstu bēgļi.

Mazie latviešu bēgļi DP nometnē Vācijā 1940. gadu otrajā pusē.

1945. gada jūnijā Biruta un Ērika Pulstes nokļuva Haunštetenes nometnē pie Augsburgas, amerikāņu okupācijas zonā. Māsas apguva medmāsas palīdzes profesiju un strādāja slimnīcā Augsburgā. 1959. gadā Ērika izceļoja uz Kanādu. Biruta palika Vācijā un dzīvoja Ludvigsfeldā (Ludwigsfeld) Minhenē (München) kopā ar citiem DP bēgļiem no Padomju Savienības ieņemtajām valstīm – latviešiem, igauņiem, lietuviešiem, čehiem, poļiem, ukraiņiem, baltkrieviem, rumāņiem, ungāriem, kalmikiem, kazahiem, kas Rietumvācijā bija atraduši mājas jeb otru dzimteni.

Personas apliecība, ko izsniedzis Birutai Pulsts Augsburgas pārvietoto personu centrs 1945. gada 8. novembrī.

Vācijas Militārās valdības anketa par Birutu Pulsts. 

Apvienoto Nāciju palīdzības un atjaunošanas pārvaldes (UNRRA) apliecība izdota 1947. gada 30. jūnijā Augsburgā Birutai Pulsts par sekmīgi nokārtotiem eksāmeniem, kas ļauj viņai strādāt kā medmāsas palīdzei DP nometnēs un UNRRAs slimnīcās ASV okupācijas zonā Vācijā. 

Biruta Pulsts DP sanatorijā Vācijā 1948.–1951. gadā.

Starptautiskās bēgļu organizācijas (IRO) darba karte Birutai Pulsts izdota 1951. gada 17. septembrī.

 

Biruta Laar un Ērika Pulsts Vācijā 1999. gadā.

Biruta Laar (dz. Pulsts, 1924, Rīga–2003, Minhene)

Tēvs Augusts Pulsts (1888–1964) – Latvijas Dzelzceļa ierēdnis, māte Marija (dz. Bērziņš, 1891–1975),
māsa Ērika (1925–2002) – medmāsa.
1943. gadā absolvēja Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju. No 1943. gada maija līdz 1944. gada septembrim strādāja par kantoristi un kontrolieri Vācu Reiha dzelzceļā Rīgā. 1944. gada septembrī kopā ar māsu Ēriku bēga no Rīgas caur Liepāju, Šnaidemīli un Zalcburgu uz Augsburgu Vācijā.
1944. novembris – 1945. gada aprīlis audēja Nagler&Sohn Fabrik austuvē
1945. gada jūlijs – 1947. gada marts biroja darbiniece UNRRA Augsburgā
1947. gada aprīlis – 1947. gada decembris palīgmāsa Servatius Stift slimnīcā, Augsburgā
1947. gadā beigusi palīgmāsu kursu
1951. gada oktobris – 1952. gada janvāris sekretāre War Relief Services Minhenē

Ērika Pulsts (1925, Rīga –2002, Minhene)
1944. novembris – 1945. gada aprīlis audēja Nagler&Sohn Fabrik austuvē
1946. gads palīgmāsu kursi
līdz 1948. gadam palīgmāsa Servatius Stift slimnīcā, Augsburgā
1948. gada marts – 1951. gads medmāsu skola Bernē, Šveicē
1951. gadā noliek psihiatrijas medmāsas eksāmenu
1951. vai 1952. gadā 8 mēnešus darbs Bethlem Royal slimnīcā Bekenhemā (Beckenham), Lielbritānijā
1952. vai 1953. gadā strādā Šveicē
1955. gada 18. maijā iegūts diploms “Vispārējā slimnieku aprūpe” Šveicē
1959. gadā izceļoja uz Kanādu, kur līdz 1969. gadam strādāja par medmāsu, 1965. gada 27. maijā iegūta Kanādas pilsonība
1969. gada decembrī izceļoja uz Minheni Vācijā, strādāja par medmāsu
1993. gada 23. aprīlī atgūta Latvijas pilsonība

Materiāli: Kalles Laara privātkolekcija, Latvijas Okupācijas muzejs, http://www.dpalbums.lv/

Audio ieraksts: Dokumentāls radio stāsts “... Ne jau uz mūžu“ Latvijas Radio LR1, Rīga: 14. jūnijs 2012. Produktion: SWR2/Latvijas Radio, Kalle Laar 2012 gefördert von der Robert Bosch Stiftung im Rahmen des Förderprogramms “Grenzgänger”

Tulkotāji: Gundega Micehele (angļu valoda), Evita Rukke (no vācu valodas)

Vēsturiskie notikumi plašāk attēloti interaktīvā multimedijā “Latvieši pasaulē 1944–1991” – “Atstājot Latviju 1944–1945” un “Latvieši Eiropā 1945–1951”, kas Latvijas Okupācijas muzeja apmeklētājiem aplūkojami ekspozīcijā Raiņa bulvārī 7.