Kas bija čeka?

Viens no  PSRS varas balstiem bija īpaša represīva struktūra, ko tautā sauca par čeku. To boļševiki izveidoja jau drīz pēc savas varas nodibināšanas Krievijā 1917. gada decembrī.  Tika izveidota Viskrievijas ārkārtas komisija, kurai bija jāmeklē un fiziski jāapkaro boļševiku pretinieki. Komisijas nosaukumu krievu valodā — Vserossijskaja Črezvičainaja Komisija saīsināja  čeka. Tas radīja vārdu, ar kuru vēlākajos gados apzīmēja visu represīvo sistēmu, neatkarīgi no tā, kā mainījās tās oficiālais nosaukums.

1940. gada 17. jūnijā kopā ar regulāro PSRS karaspēku Latvijā ienāca arī īpašas iekšlietu karaspēka vienības, kuras sāka čekas darbību. Latvijā tā darbojās līdz 1991. gadam, un ir atbildīga par tūkstošu Latvijas pilsoņu nāvi, fiziskām un morālām ciešanām.

Čekas darbība Latvijā cieši saistīta ar ēku Brīvības un Stabu ielas stūrī. Iestādes vajadzībām to sāka pārveidot jau drīz pēc okupācijas sākuma 1940. gada septembrī. Tur ieslodzīja, pratināja, un 1940.–41. gadā arī nogalināja, Latvijas pilsoņus, kurus okupācijas režīms uzskatīja par pretiniekiem. Politiskajām apsūdzībām izmantoja citas valsts — Krievijas Padomju federatīvās sociālistiskās republikas (KPFSR) Kriminālkodeksa 58. pantu par „kontrrevolucionāriem noziegumiem”.

1940. un 1941. gadā ierosināja vismaz 3355 politiskas krimināllietas. Daudzus apcietinātos vēlāk atrada masu kapos Baltezerā, Babītē, Dreiliņos, Stopiņos, kā arī Rīgas Centrālcietuma pagalmā. Sākoties karam ar Vāciju, 1941. gada jūnija beigās čekisti apmēram 3600 politieslodzītos aizveda uz PSRS cietumiem.

Kopumā politiskās vajāšanas 1940.–41. gadā tiešā veidā skāra ap 26 000 Latvijas iedzīvotāju.

Padomju varas pretinieku apkarošana turpinājās arī pēc 2. Pasaules kara, un pamatā tika vērsta pret Latvijas nacionālajiem partizāniem un pretpadomju pretošanās kustības dalībniekiem. Stūra mājā pēckara gados notika izmeklēšana, bet nāves sodus izpildīja Rīgas Centrālcietumā. Čekas darbības metodes nedaudz mainījās pēc Staļina nāves 1953. gadā. Fizisku mocīšanu nomainīja psiholoģiskā.

Vēlākajos gados, kad pretošanās padomju režīmam faktiski bija apspiesta, fiziskās represijas bija retas, taču čeka joprojām kontrolēja sabiedrību un turēja to baiļu žņaugos.

Čekas darbības metodes Latvijā nav detalizēti un pilnībā izpētītas dokumentu trūkuma dēļ. Latvijā glabājas izmeklēšanas lietas un čekas ārštata aģentu kartītes, taču darbinieku saraksti un dienesta lietas atrodas Krievijā. Latvijas varas iestādēm un pētniekiem tās nav pieejamas.