8. martā piemin sievietes — komunistisko režīmu upurus

08.03.2017

Zināmas 18 Latvijas sievietes, kuras komunistiskais režīms sodīja ar nāvi 

Latvijas Okupācijas muzejs pievienojas Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platformai, kas šī gada 8. martā aicina atcerēties komunistisko režīmu apcietinātās, nomocītās un nogalinātās sievietes PSRS un Austrumeiropā. Viņas pieminot, sieviešu dzīvei komunistiskajā telpā tiek piešķirta reālistiskāka nokrāsa nekā tā, ko ar 8. marta “sieviešu dienu” veidoja padomju propaganda.

Arī Latvijā padomju okupācijas vara sievietes represēja politisku iemeslu dēļ. Represijas bija daudzveidīgas, sākot no iebaidīšanas un beidzot ar nāves sodiem. Laikā no 1941. gada līdz 1953. gadam par antikomunistisku darbību nāvessodi ir izpildīti vismaz 18 sievietēm.

Pirmais sievietes arests Latvijā, kuram sekoja nāves sods, notika 1940. gada 9. decembrī, kad arestēja 19 gadus veco Kreini Iciksonaiti. Viņu nošāva gandrīz pēc gada Čkalovā, tagadējā Orenburgā, Krievijā. Vēl 15 sievietes, kuras vēlāk nošāva, tika arestētas 1941. gada pirmajā pusē. Sākoties otrreizējai Latvijas okupācijai, ar nāvi sodīja 2 sievietes, kas piedalījās bruņotā nacionālās pretošanās kustībā pret padomju varu.

Kā min muzeja pētniece Inese Dreimane, šis skaits nav galīgs un var palielināties, vēl nākot klāt jauniem faktiem. 

Kā PSRS okupācijas režīma pretinieces tika sodītas ar nāvi:

1. Elvīra Ābola (1904). Pretošanās organizācijas „Tēvijas Sargs” dalībniece. Arestēta 1941. gada 11. martā. Pievolgas kara apgabala Kara tribunāls piesprieda nāves sodu 1941. gada 4. decembrī.

2. Leontīne Berga (1907). Pretošanās organizācijas „Tēvijas Sargs” dalībniece. Arestēta 1941. gada 19. maijā. Pievolgas kara apgabala Kara tribunāls piesprieda nāves sodu 1941. gada 4. decembrī. Nošauta Soļiļeckas cietumā 1942. gada 28. aprīlī.

3. Aleksandra Brempele (1920). Tipogrāfijas strādniece. Pretošanās organizācijas „Latvijas Nacionālais Leģions” dalībniece. Arestēta 1941. gada 8. janvārī. Pievolgas kara apgabala Kara tribunāls piesprieda nāves sodu 1941. gada 11. septembrī. Nošauta Čkalovā 1941. gada 19. decembrī.

4. Ērika Brozovska (1920). Arestēta 1941. gada 1. aprīlī. Soļiļeckas cietumā 1941. gada 18. novembrī piespriests nāves sods.

5. Lība–Amilda Druviņa (1908). Arestēta par piederību aizsargu organizācijai 1941. gada 8. maijā. Nošauta Čkalovā 1941. gada 8. decembrī.

6. Zelma Freidenfelde (1889). Arestēta 1941. gada 14. jūnijā. Kirovas apgabala krimināllietu tiesas kolēģija piesprieda nāves sodu 1941. gada 2. novembrī. Nošauta 1941. gada 31. decembrī.

7. Emīlija Grendzione (1887). Medicīnas māsa. Arestēta 1941. gada 15. jūnijā par piederību aizsargu organizācijai un palīdzības sniegšanu savam brālim, kurš izvairījās no aresta. Nošauta Valkas cietumā 1941. gada 3. jūlijā, iespējams, bez tiesas sprieduma.

8. Kreine Iciksonaite (1921). Arestēta 1940. gada 9. decembrī. Čkalovas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģija piesprieda nāves sodu 1941. gada 12. septembrī. Nošauta Čkalovā 1941. gada 8. decembrī.

9. Elizabete Kalna (1904). Mašīnrakstītāja. Pretošanās organizācijas „Latvijas Nacionālais Leģions” dalībniece. Arestēta 1941. gada 17. maijā. Pievolgas kara apgabala Kara tribunāls piesprieda nāves sodu 1941. gada 11. septembrī. Nošauta Čkalovā 1941. gada 19. decembrī.

10. Minna Kāpostiņa (1906). Arestēta 1941. gada 28. februārī. Pievolgas kara apgabala Kara tribunāls piesprieda nāves sodu 1941. gada 4. decembrī. Nošauta Čkalovā 1942. gada 28. aprīlī.

11. Valērija Mundure (1915). Literāte. Nacionālo partizānu organizācijas „Latvijas Tēvzemes Sargu (partizānu) Apvienības” dalībniece ar segvārdu „Marta Skuja” un nelegāla laikraksta „Tēvzemes Sargs” redaktore. Arestēta 1945. gada 15. decembrī. Nošauta Rīgā 1946. gada 17. septembrī.

12. Lavīze Neimane (1905). Nodarbošanās nav zināma. Arestēta 1941. gada 28. februārī. Pievolgas kara apgabala Kara tribunāls piesprieda nāves sodu 1941. gada 4. decembrī. Nošauta Čkalovā 1942. gada 28. aprīlī.

13. Agate Sprukule (1923). Zemniece. Jāņa Sprukuļa („Kraujas”) nacionālo partizānu grupas dalībniece ar segvārdu „Elvīra”. Sagūstīta 1950. gada 7. martā. Nošauta Rīgā 1951. gada 6. aprīlī.

14. Vilma Šavrova (1913). Deportēta uz Krasnojarskas novada Bogučanu rajonu 1941. gada 14. jūnijā. Esot nometinājumā, tiesāta. Nošauta 1942. gada 19. martā.

15. Marija Švēde (1911). Arestēta par piederību aizsargu organizācijai 1941. gada 24. aprīlī. PSRS NKVD Īpašā apspriede piesprieda nāves sodu 1942. gada 7. februārī. Nošauta Krasnojarskas cietumā 1942. gada 6. martā.

16. Alvīne Toma (1905). Deportēta uz Krasnojarskas novada Pirovskas rajonu 1941. gada 14. jūnijā. Esot nometinājumā, arestēta 1941. gada 4. augustā. Nošauta 1941. gada 29. decembrī.

17. Antoņina Vazacka (1903). Zemniece. Arestēta 1941. gada 27. jūnijā. Nošauta bez tiesas sprieduma Ludzas apriņķa Greizajā kalnā 1941. gada jūlija sākumā.

18. Anna–Emīlija Zīvarte (1901). Deportēta uz Krasnojarskas novada Sovetskas rajonu 1941. gada 14. jūnijā. Esot nometinājumā, tiesāta. Nošauta 1942. gada 25. jūlijā.

Latvijas Okupācijas muzejs ir viens no Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platformas dibinātājiem. Galvenais  platformas mērķis ir palielināt sabiedrības informētību par Eiropas vēsturi un totalitāro režīmu veiktajiem noziegumiem, aicināt uz Eiropas mēroga diskusiju par totalitāro režīmu cēloņiem un sekām, kā arī padziļināt Eiropas pilsoņu integrāciju, uzsverot izpratni un cieņu pret demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu, ar mērķi nākotnē izvairīties no draudiem demokrātijai.

 

Foto: 22 gadu vecumu nekad nepiedzīvoja Aleksandra Brempele, pretošanās organizācijas „Latvijas Nacionālais Leģions” dalībniece. Nošauta Čkalovā 1941. gada 19. decembrī